Dieva Gars: definīcija

Ja Dievs ir reāla, personiska būtne, kam tātad ir arī jūtas un emocijas, tad sagaidāms, ka Viņam būs arī kāds veids kā dalīties ar mums Savās vēlmēs un jūtās ar mums, Viņa bērniem, un kā darboties mūsu dzīvēs saskaņā ar Viņa raksturu. To visu Dievs dara ar Sava “gara” palīdzību. Ja mēs gribam pazīt Dievu un saglabāt dzīvas attiecības ar Viņu, mum jāzin, kas ir šis “Dieva gars” un kā tas darbojas.

Nav viegli definēt, ko īsti nozīmē vārds “gars”. Ja esat bijuši laulību ceremonijā, jūs pēc tam varat pateikt “Tur gan bija labs gars!” Ar to jūs domājat, ka bija laba atmosfēra, viss, kas saistīts ar pašām laulībām, bija labs – ikviens bija glīti saģērbies, ēdiens bija labs, ļaudis laipni viens ar otru sarunājās, līgava izskatījās brīnišķīgi, utt. Līdzīgi arī Dieva gars sevī apkopo visu, kas zināms par Viņu. Ebreju vārds ar kādu tiek tulkots “gars” Vecajā Derībā, precīzi nozīmē “elpa” vai “spēks”; tādējādi Dieva gars ir Viņa “elpošana”, Dieva pati būtība, kas ataino Viņa prātu. Sīkāk par to kā vārds ‘gars’ tiek lietots, runājot par kāda prātu vai noslieci, mēs runāsim 4.3 nodarbībā. Tas, ka gars neattiecas tikai un vienīgi uz Dieva spēku, ir skaidri izlasāms vēstulē romiešiem 15:19: “Gara spēkā”.

Tā ir vispārēja Bībeles mācība, ka tas, ko cilvēks domā, izpaužas viņa darbībā (Sal.p.23:7; Mat.12:34); nelielas pārdomas par mūsu pašu darbību to apstiprinās. Mēs par kaut ko domājam un tad mēs to izdarām. Mūsu ‘gars’ vai prāts var atspoguļot faktu, ka mēs esam izsalkuši un gribam paēst. Mēs ieraugām, ka virtuvē ir palicis banāns; un ‘gara’ vēlme tūlīt pārvēršas darbībā – mēs sniedzamies pēc banāna, notīram to un apēdam. Šis vienkāršais piemērs parāda to, kāpēc ebreju vārdam ‘gars’ ir divējādas nozīmes – gan elpa un prāts, gan arī spēks. Mūsu gars, kas ir mūsu būtība, atspoguļojas mūsu domās un tādējādi arī mūsu darbībās, kuras mēs izdarām, lai izpaustu šīs domas vai noskaņojumu. Mērojot pēc daudz augstākas skalas, Dieva gars ir tāds pats; tas ir spēks ar kuru Viņš izpauž Savu būtību, Savu noskaņojumu un nolūku. Dievs domā un tāpēc arī dara: “Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks, un, kā Es esmu nolēmis, tā tas piepildīsies” (Js.14:24).

DIEVA SPĒKS

Vairāki panti skaidri identificē Dieva garu ar Viņa spēku. Lai radītu visumu, “Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma”. Un gaisma tapa” (1.Moz.2,3).
Dieva gars bija spēks, ar kuru tika radītas visas lietas, tai skaitā arī gaisma. “Ar Viņa dvesmu debesis kļūst spoži tīras, Viņa roka ir tā, kas nodūra bēguļojošo pūķi” (Īj.26:13). “Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu” (Ps. 33:6). Dieva gars tātad tiek aprakstīts kā:

Viņa elpa
Viņa vārds
Viņa roka.

Tātad tas ir spēks ar kuru Viņš paveic visas lietas. Ticīgie atdzimst no jauna caur Dieva gribu (Jņ.1;13), kas darbojas caur Viņa garu (Jņ.3:3-5). Viņa griba darbojas caur garu. Runājot par visu dabisko radību, mēs lasām: “Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju” (Ps.104:30). Šis gars/spēks ir arī visu lietu uzturētājs, tāpat kā līdzeklis to radīšanai. Pavisam viegli var iedomāties, ka šai traģiskajā dzīvē mēs maldāmies bez aktīvas Dieva gara līdzdalības. Ījabs, vīrs, kuram dzīve tik ļoti bija apnikusi, saņēma par to atgādinājumu no cita pravieša: “Un, ja nu Viņš visu laiku būtu domājis tikai par Sevi, Savu Garu un Savu dvašu būtu paturējis tikai Sev pašam, tad visa radība kopā iznīktu un cilvēkam būtu jākļūst atkal par pīšļiem” (Īj. 34:14,15). Līdzīgi kā Dāvids, mēģinot izkļūt no depresijas, lūdza Dievu stiprināt viņu ar savu garu, t.i., saglabāt viņa dzīvību. (Ps.51:12).

4.3 nodarbībā mēs redzēsim, ka mums un visai radībai dotais gars ir tas, kurš uztur mūsu dzīvi. Mums ir “dzīvības gara elpa” mūsos (1.Moz.7:22), ko Dievs mums ir iedevis jau piedzimstot (Ps.104:30; 1.Moz. 2:7). Tas Viņu padara par “Garu un miesas Dievu (4.Moz.27:16, sal.ar Ebr.12:9). Tā kā Dievs ir dzīvības spēks, kurš uztur visu radību, Viņa gars ir visur klātesošs. Dāvids saprata, ka caur Savu garu Dievs bija klātesošs visur, kur viņš devās, un caur garu/spēku Viņš bija spējīgs pārzināt katru Dāvida prāta nostūri un domāšanu. Tādējādi Dieva gars ir tas līdzeklis ar kuru Viņš ir klātesošs visur, kaut arī pats personīgi Viņš atrodas Debesīs.

Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes… Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga… Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā ..tad arī tur … Tava labā roka mani turētu (Ps.139:2,7,9,10). (ps.139:2,7,9,10)

Pareiza izpratne par šo tēmu atklāj mums Dievu kā spēka pilnu, aktīvu būtni. Daudz cilvēku ir izauguši ar neskaidru ‘ticību’ Dievam, bet realitātē ‘Dievs’ ir tikai kāds pieņēmums viņu prātā, melns plankums smadzenēs. Izprotot patieso Dievu un Viņa klātbūtni visā, kas ir ap mums, ar Viņa Gara palīdzību var pilnīgi izmainīt mūsu uzskatus par dzīvi. Mums esam ietverti garā, kurš pierāda savu klātbūtni neskaitāmās darbībās, kuras mums atklāj Dievu. Dāvids šo iedrošinājumu saskatīja kā kaut ko ļoti mulsinošu: “Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast”(Ps.139). Šīm zināšanām līdz nāk arī jauna atbildība; mums jāpieņem, ka mūsu domāšana un darbības ir Dievam pilnīgi atklātas. Ja mēs pārbaudam savu stāvokli Viņa priekšā, īpaši domājot par kristību, mums tas ir jāpatur prātā. Dieva majestātiskie vārdi Jeremijam attiecas arī uz mums: “Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu, saka Tas Kungs, vai ne Es tas esmu, kas piepilda(ar garu) debesis un zemi?” (Jer.23:24)

SVĒTAIS GARS

Mēs esam sapratuši, ka jēdziens par Dieva garu ir bezgalīgs; tas ir Viņa prāts un rīcība, kā arī spēks ar kuru Viņš Savas domas pārvērš darbībā. “Ko cilvēks domā savā sirdī, tāds viņš ir” (sal.ar Sal.pam. 23:7); un tā arī Dievs ir tas, ko Viņš domā, šajā nozīmē Viņš ir Viņa gars (Jņ.4:24), kaut arī tas nenozīmē, ka Dievs nav personisks. (skat. 1.atkāpi ) Lai mēs spētu aptvert šo Dieva gara bezgalību, reizēm mēs lasām par Viņa “Svēto Garu”.

Jēdzienu “Svētais Gars” var atrast gandrīz tikai Jaunajā Derībā. Tas ir ekvivalents Vecās Derības frāzei ‘Dieva Gars” vai “Tā Kunga Gars”. Tas ir pilnīgi skaidrs no pantiem Apustuļu darbos 2.nod., kas mums vēsta par Svētā Gara izliešanu pār apustuļiem Vasarsvētku dienā. Pēteris to izskaidroja kā Joela pravietojuma piepildīšanos, kurā tika aprakstīta “mana (Dieva) gara” izliešana. (Ap.d.2:17). Arī Lūkas evaņģēlijā 4:1 lasām, ka Jēzus “Svētā Gara pilns” atgriezās no Jordānas; vēlāk tajā pašā nodaļā Jēzus par to runā, piepildot Jesajas 61 rakstīto: “Tā Kunga gars ir uz manis”. Abos gadījumos (un vēl arī daudzos citos) Svētais Gars ir pielīdzināts Vecās Derības jēdzienam “Dieva Gars”.

Atzīmēsim arī to, ka Svētais Gars ir pielīdzināts Dieva spēkam sekojošos pantos:

- "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos” (Lk.1:35).

- “Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem” (Rom.15:13,19).

- ‘..jo mūsu evaņģēlija vēstījums neparādījās vienīgi vārdos, bet spēkā, Svētā Garā un stiprā pārliecībā”(1.Tes.1:5).

- “Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes”(Lk.24:49).

- “Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu” (Ap.d. 10:38)

- “Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē” (1.Kor.2:4)



Mājas lapa	2.1: Dieva Gars: definīcija
	2.1: Dieva Gars: definīcija
Bībeles Pamati	Ja Dievs ir reāla, personiska būtne, kam tātad ir arī jūtas un emocijas, tad sagaidāms, ka Viņam būs arī kāds veids kā dalīties ar mums Savās vēlmēs un jūtās ar mums, Viņa bērniem, un kā darboties mūsu dzīvēs saskaņā ar Viņa raksturu. To visu Dievs dara ar Sava “gara” palīdzību. Ja mēs gribam pazīt Dievu un saglabāt dzīvas attiecības ar Viņu, mum jāzin, kas ir šis “Dieva gars” un kā tas darbojas. Nav viegli definēt, ko īsti nozīmē vārds “gars”. Ja esat bijuši laulību ceremonijā, jūs pēc tam varat pateikt “Tur gan bija labs gars!” Ar to jūs domājat, ka bija laba atmosfēra, viss, kas saistīts ar pašām laulībām, bija labs – ikviens bija glīti saģērbies, ēdiens bija labs, ļaudis laipni viens ar otru sarunājās, līgava izskatījās brīnišķīgi, utt. Līdzīgi arī Dieva gars sevī apkopo visu, kas zināms par Viņu. Ebreju vārds ar kādu tiek tulkots “gars” Vecajā Derībā, precīzi nozīmē “elpa” vai “spēks”; tādējādi Dieva gars ir Viņa “elpošana”, Dieva pati būtība, kas ataino Viņa prātu. Sīkāk par to kā vārds ‘gars’ tiek lietots, runājot par kāda prātu vai noslieci, mēs runāsim 4.3 nodarbībā. Tas, ka gars neattiecas tikai un vienīgi uz Dieva spēku, ir skaidri izlasāms vēstulē romiešiem 15:19: “Gara spēkā”. Tā ir vispārēja Bībeles mācība, ka tas, ko cilvēks domā, izpaužas viņa darbībā (Sal.p.23:7; Mat.12:34); nelielas pārdomas par mūsu pašu darbību to apstiprinās. Mēs par kaut ko domājam un tad mēs to izdarām. Mūsu ‘gars’ vai prāts var atspoguļot faktu, ka mēs esam izsalkuši un gribam paēst. Mēs ieraugām, ka virtuvē ir palicis banāns; un ‘gara’ vēlme tūlīt pārvēršas darbībā – mēs sniedzamies pēc banāna, notīram to un apēdam. Šis vienkāršais piemērs parāda to, kāpēc ebreju vārdam ‘gars’ ir divējādas nozīmes – gan elpa un prāts, gan arī spēks. Mūsu gars, kas ir mūsu būtība, atspoguļojas mūsu domās un tādējādi arī mūsu darbībās, kuras mēs izdarām, lai izpaustu šīs domas vai noskaņojumu. Mērojot pēc daudz augstākas skalas, Dieva gars ir tāds pats; tas ir spēks ar kuru Viņš izpauž Savu būtību, Savu noskaņojumu un nolūku. Dievs domā un tāpēc arī dara: “Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks, un, kā Es esmu nolēmis, tā tas piepildīsies” (Js.14:24). DIEVA SPĒKS Vairāki panti skaidri identificē Dieva garu ar Viņa spēku. Lai radītu visumu, “Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma”. Un gaisma tapa” (1.Moz.2,3). Dieva gars bija spēks, ar kuru tika radītas visas lietas, tai skaitā arī gaisma. “Ar Viņa dvesmu debesis kļūst spoži tīras, Viņa roka ir tā, kas nodūra bēguļojošo pūķi” (Īj.26:13). “Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu” (Ps. 33:6). Dieva gars tātad tiek aprakstīts kā: Viņa elpa Viņa vārds Viņa roka. Tātad tas ir spēks ar kuru Viņš paveic visas lietas. Ticīgie atdzimst no jauna caur Dieva gribu (Jņ.1;13), kas darbojas caur Viņa garu (Jņ.3:3-5). Viņa griba darbojas caur garu. Runājot par visu dabisko radību, mēs lasām: “Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju” (Ps.104:30). Šis gars/spēks ir arī visu lietu uzturētājs, tāpat kā līdzeklis to radīšanai. Pavisam viegli var iedomāties, ka šai traģiskajā dzīvē mēs maldāmies bez aktīvas Dieva gara līdzdalības. Ījabs, vīrs, kuram dzīve tik ļoti bija apnikusi, saņēma par to atgādinājumu no cita pravieša: “Un, ja nu Viņš visu laiku būtu domājis tikai par Sevi, Savu Garu un Savu dvašu būtu paturējis tikai Sev pašam, tad visa radība kopā iznīktu un cilvēkam būtu jākļūst atkal par pīšļiem” (Īj. 34:14,15). Līdzīgi kā Dāvids, mēģinot izkļūt no depresijas, lūdza Dievu stiprināt viņu ar savu garu, t.i., saglabāt viņa dzīvību. (Ps.51:12). 4.3 nodarbībā mēs redzēsim, ka mums un visai radībai dotais gars ir tas, kurš uztur mūsu dzīvi. Mums ir “dzīvības gara elpa” mūsos (1.Moz.7:22), ko Dievs mums ir iedevis jau piedzimstot (Ps.104:30; 1.Moz. 2:7). Tas Viņu padara par “Garu un miesas Dievu (4.Moz.27:16, sal.ar Ebr.12:9). Tā kā Dievs ir dzīvības spēks, kurš uztur visu radību, Viņa gars ir visur klātesošs. Dāvids saprata, ka caur Savu garu Dievs bija klātesošs visur, kur viņš devās, un caur garu/spēku Viņš bija spējīgs pārzināt katru Dāvida prāta nostūri un domāšanu. Tādējādi Dieva gars ir tas līdzeklis ar kuru Viņš ir klātesošs visur, kaut arī pats personīgi Viņš atrodas Debesīs. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes… Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga… Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā ..tad arī tur … Tava labā roka mani turētu (Ps.139:2,7,9,10). (ps.139:2,7,9,10) Pareiza izpratne par šo tēmu atklāj mums Dievu kā spēka pilnu, aktīvu būtni. Daudz cilvēku ir izauguši ar neskaidru ‘ticību’ Dievam, bet realitātē ‘Dievs’ ir tikai kāds pieņēmums viņu prātā, melns plankums smadzenēs. Izprotot patieso Dievu un Viņa klātbūtni visā, kas ir ap mums, ar Viņa Gara palīdzību var pilnīgi izmainīt mūsu uzskatus par dzīvi. Mums esam ietverti garā, kurš pierāda savu klātbūtni neskaitāmās darbībās, kuras mums atklāj Dievu. Dāvids šo iedrošinājumu saskatīja kā kaut ko ļoti mulsinošu: “Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast”(Ps.139). Šīm zināšanām līdz nāk arī jauna atbildība; mums jāpieņem, ka mūsu domāšana un darbības ir Dievam pilnīgi atklātas. Ja mēs pārbaudam savu stāvokli Viņa priekšā, īpaši domājot par kristību, mums tas ir jāpatur prātā. Dieva majestātiskie vārdi Jeremijam attiecas arī uz mums: “Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu, saka Tas Kungs, vai ne Es tas esmu, kas piepilda(ar garu) debesis un zemi?” (Jer.23:24) SVĒTAIS GARS Mēs esam sapratuši, ka jēdziens par Dieva garu ir bezgalīgs; tas ir Viņa prāts un rīcība, kā arī spēks ar kuru Viņš Savas domas pārvērš darbībā. “Ko cilvēks domā savā sirdī, tāds viņš ir” (sal.ar Sal.pam. 23:7); un tā arī Dievs ir tas, ko Viņš domā, šajā nozīmē Viņš ir Viņa gars (Jņ.4:24), kaut arī tas nenozīmē, ka Dievs nav personisks. (skat. 1.atkāpi ) Lai mēs spētu aptvert šo Dieva gara bezgalību, reizēm mēs lasām par Viņa “Svēto Garu”. Jēdzienu “Svētais Gars” var atrast gandrīz tikai Jaunajā Derībā. Tas ir ekvivalents Vecās Derības frāzei ‘Dieva Gars” vai “Tā Kunga Gars”. Tas ir pilnīgi skaidrs no pantiem Apustuļu darbos 2.nod., kas mums vēsta par Svētā Gara izliešanu pār apustuļiem Vasarsvētku dienā. Pēteris to izskaidroja kā Joela pravietojuma piepildīšanos, kurā tika aprakstīta “mana (Dieva) gara” izliešana. (Ap.d.2:17). Arī Lūkas evaņģēlijā 4:1 lasām, ka Jēzus “Svētā Gara pilns” atgriezās no Jordānas; vēlāk tajā pašā nodaļā Jēzus par to runā, piepildot Jesajas 61 rakstīto: “Tā Kunga gars ir uz manis”. Abos gadījumos (un vēl arī daudzos citos) Svētais Gars ir pielīdzināts Vecās Derības jēdzienam “Dieva Gars”. Atzīmēsim arī to, ka Svētais Gars ir pielīdzināts Dieva spēkam sekojošos pantos: - "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos” (Lk.1:35). - “Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem” (Rom.15:13,19). - ‘..jo mūsu evaņģēlija vēstījums neparādījās vienīgi vārdos, bet spēkā, Svētā Garā un stiprā pārliecībā”(1.Tes.1:5). - “Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes”(Lk.24:49). - “Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu” (Ap.d. 10:38) - “Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē” (1.Kor.2:4)