Saprotot iepriekš teikto, grūti iedomāties, ka cilvēkam ir ''nemirstīga dvēsele'' vai kāda cita nemirstīga daļa sevī, kura būtu dota no dabas. Tagad pacentīsimies noskaidrot to neizpratni, kas saistās ar vārdu ''dvēsele''.Senebreju un grieķu valodās vārds, kurš Bībelē tulkots kā ''dvēsele'', var nozīmēt :
Ķermenis Elpa Radījums
Sirds Prāts Personība Pats
Tādēļ ''dvēsele'' attiecas uz personību, ķermeni vai pašam uz sevi. Signāls SOS (''glābiet mūsu dvēseles'') skaidri nozīmē ''glābiet mūs no nāves!'' Kā redzams, vārds ''dvēsele'' nozīmē personību ( ''tu, jūs'') vai
'' personība, cilvēks''. Dieva radīti arī dzīvnieki ''dzīvo radījumu pulki..., katru pēc savas kārtas'' (1.Moz.1;20,21). Šeit senebreju ''nephesh'' tulkots kā ''dvēsele''. 1.Mozus gr. 2. nodaļā 7.pantā teikts:''tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni''. Tātad cilvēks ir dvēsele un dzīvnieki arī dvēseles. Vienīgā atšķirība, ka cilvēks prāta ziņā ir pārāks par citiem dzīviem radījumiem; viņš radīts '' pēc mūsu tēla un līdzības'' (1.Moz. 1:26; skat nod.1.2.). Bez tam daži cilvēki ir aicināti zināt Evanģēliju, caur kuru viņiem atklājas ceļš uz nemirstību (2.Tim. 1:10). Attiecībā uz visiem pārējiem dabas dotumiem un nāves būtību - nav nekādu atšķirību starp cilvēku un dzīvniekiem. "Kāds ir cilvēku, tāds pats ir arī dzīvnieku liktenis: kā viens tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša... Visi noiet vienā vietā (kopā); visi viņi cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas pīšļos". (Sal.māc. 3:19,20); pievērsiet uzmanību trīsreiz uzsvērtam vārdam. Dieva iedvesmotais autors, rakstot citētās rindas lūdza, lai Dievs dotu cilvēkam šo skumjo faktu, ka viņi (cilvēki) ''redzētu, ka būtībā viņi ir līdzīgi dzīvniekiem" (Sal.māc. 3:18). Protams, daudzi uzskatīs par pazemojošu atzīt, ka pēc dabas mēs esam dzīvnieki un mūs vada tie paši instinkti: pašsaglabāšanās,vairošanās un dabiskā izlase. Vēl Sal.māc. 3:18 teikts, ka ''Tas ir cilvēku bērnu dēļ, ka Dievs grib viņus pārbaudīt'' (liekot domāt), t.i., kurš būs pieticīgs, lai kļūtu par Viņa patieso cilvēku, sapratīs šo patiesību, bet tas kurš nesapratīs to - nespēj izturēt šo ''pārbaudi''. 20.gs. laikā visā pasaulē nemanāmi izplatījusies humānisma teorija - kuras ideja, ka cilvēki pārstāv īpašu vērtību, ir vissvarīgākie. Nāksies veikt smagu uzdevumu, lai atbrīvotu mūsu prātu no humānisma ietekmes. Šeit mums palīdzēs nākošie panti:
''Dari man zināmu, Kungs, manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es saprotu, cik nīcīgs es esmu!'' (Ps. 39:5).
'' ... savā dzīvē vīrs nevar pat droši noteikt savu ceļu'' (Jer. 10:23).
Viena no pamatpatiesībām ir tā, ka mēs zinām - visi cilvēki mirst, būtībā mirst visi dzīvi radījumi. Sekojoši mirst arī ''dvēsele''. Tā ir tieši pretēja kaut kam nemirstīgam. Nebūsim pārsteigti, ka Bībelē apm. viena trešdaļa vārdu tulkoti kā ''dvēsele'' ir saistīti ar nāvi un dvēseles iznīcināšanu. Jau šāds pielietojums vien norāda uz to, ka ''dvēsele'' nevar būt nedalāma un nemirstīga.
- '' Kura dvēsele grēko, tai jāmirst'' (Ecēch. 18:4)
- '' Bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē'' (Mat. 10:28).
Vēl par dvēseles bojāeju runā šādi panti : Ecēch 22:27; Sal.pamāc. 6:32; 3.Moz.gr.23:30.
- '' Viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņš pilnīgi iznīcināja visas dzīvās dvēseles ...'' (Joz. 10;30-39; 11:11).
- '' ... visa dzīvā radība ... nobeidzās.'' (J.atkl. 16:3; salīdz. Ps. 78:50).
- Mozus likums noteica, ka ikviena ''dvēsele'', kas apgrēkojas pret bauslības noteikumiem, tiks izdeldēta (piem, 4.Mozus 15:27-31).
- Atsauc uz to, ka dvēsele var nokļūt valgos vai slazdā, ir saprotama tikai tad, ja ņem vērā , ka dvēsele var nomirt (Sal.pam.18:7;22:25; Īj. 7:15).
- Kristus ''atdeva Savu dvēseli nāvei'' , tā kā viņa ''dvēsele'' vai dzīve bija upuris grēka dēļ (Jes. 53:10,12).
Lielākajai daļai pantu lasām, ka ''dvēsele'' drīzāk attiecas uz cilvēku vai ķermeni, nekā uz kādu nemirstības dzirksteli mūsos. Tālāk minētie piemēri to apstiprina:
'' Teici to, Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto vārdu, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! (Ps.103:1,2).
'' ... kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ ... tas to izglābs'' (Mark. 8; 35).
Panti pierāda, ka dvēsele nav kāda garīga sastāvdaļa mūsos, šeit vārds ''dvēsele'' (grieķu ''psuche'') nozīmē tikai kāda fizisko dzīvību; tā arī jāsaprot šis tulkojums.