Atkāpe 13 :

Mūsu augšāmcelšanās būtība     

 

Mēs noskaidrojām, ka mūžīgo dzīvi un pārveidojumu Dieva līdzībā taisnīgie saņems pēc tiesas. Kristus augšāmcels pirmkārt atbidīgos Viņa tiesas priekšā visus kopā sapulcinātus. Šajā tiesā notiks pāreja uz mūžīgo būtību kuras patreiz nav un ikvienam kurš augšāmcelsies vispirms piemīt mirstīga būtība. Tiesas brīdis zaudētu jēgu ja nemirstīgs ķermenis kādam būtu pirms šī atalgojuma saņemšanas.Mēs iekļūstam Dieva Valstībā tieši pēc tiesas ( Mat. 25: 34); ''Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību ( tādēļ)... visi tiksim pārvērsti. Jo ... mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā... un tam, kas šeit mirstīgs jātērpjas nemirstībā.'' ( 1.Kor. 15: 50,51,53).
Apustulis Pāvils par augšāmcelšanos runā kā par dzīvības atgriešanos. Viņš, protams saprata '' ka būs taisno un netaisno augšāmcelšanās'' ( Ap.d. 24: 15); viņš apzinājās ka atbildīgie '' nāks ārā (no kapa) : tie kas labu darījuši lai celtos augšām dzīvībai bet tie kas ļaunu darījuši lai celtos augšām sodam'' ( Jāņa ev. 5:29).Šis process tad arī ir '' dzīvības atgriešanās''. Nav atšķirības starp ''iznākšanu'' no kapa dzīvības atgriešanos. Pāvils runā par kristīgas dzīves būtību kas ir '' Cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem'' ( Filip. 3:11). Tādēļ ka viņš bija atbildīgs viņš augšāmcelsies lai sniegtu atskaiti tiesā.Tas, ka Pāvils dzīvoja '' cerībā sasniegt augšāmcelšanos '' nozīmē to, ka '' augšāmcelšanās '' attiecas uz neiznīcību.Citi piemēri, kur augšāmcelšanās lietota tai pat nozīmē lasāmi: Luk.20:35; Jāņ.11:24; 1.kor.15:21,42; Ebr.11:35; Atkl.20:6.1. Kor.15:52 - '' mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti,'' - šeit vārds mirušie attiecas uz taisnīgajiem, kuri augšāmcelsies, lai saņemtu mūžīgo dzīvi: 1 KOR. 15:13,21,35,42; 1TES.4:16; FIL. 3: 11; Atkl. 14: 13; 20: 5,6.Pāvila 1. vēstulē tesaloniķiešiem 4: 16,17 pantos lasām par notikumiem saistītiem ar Kristus atgriešanos:

1. Cilvēki redzēs Kristus nākšanu no debesīm.
2. Mirušie augšāmcelsies.
3. Tie atbildīgie kuri tai laikā būs dzīvi tiks nogādāti uz tiesu.
Paziņojumu par mūžīgo dzīvi izteiks pēc tam kad visi būs sapulcināti kopā ( Mat. 25: 31, 34; 13: 41- 43), tādēļ nemirstības pasludināšana nenotiks pie augšāmcelšanās jo '' visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā... . Tād ķēniņš sacīs : '' Nāciet šurp jūs mana tēva svētītie iemantojiet valstību... .''Mūsu laika uztvere ir ļoti cilvēcīga bet Dieva laiks nav mūsu laiks. Var aiziet ļoti tālu mēģinājumos izstrādāt īpašu notikumu hronoloģiju par Kristus atnākšanu. Augšāmcelšanās un mūsu pāreja nemirstībā notiks '' Piepeši acumirklī'' ( 1. Kor. 15: 52). Tiem kuri ir atbildīgi tiesas priekšā laika ritējums var tikt izmainīts. Bībeles kopējais princips nosaka to ka ikvienam atbildīgajam tiesas priekšā būs jāatskaitās par savu dzīvi un daļēji šī atskaite būs individuāla saruna ar pašu tiesnesi Jēzu Kristu ( Mat. 25: 44; Sal. māc. 3:17; 12: 14; Luk 12: 2,3; 19: 23; Ecēch. 18: 21, 22; 1. Tim. 5: 24,25; Rom. 14: 11,12).Šis atbildīgo skaits būs liels un laika ritējums tādēļ izmainīsies mums zināmajā uztverē lai mūs tiesātu visus vienlaicīgi un tai pat brīdī individuāli. Šai procesā laiks būs tā koncentrēts, ka augšāmcelšanās un tiesa mūsu patreizējā uztverē nozīmē '' Piepeši acumirklī ''. Šādā ātrumā mēs no kapa nokļūsim arī soda vietā un tālāk pēc Dieva žēlastības - mūžīgajā dzīvē. Augstāk uzrādītajos pantos Bībele māca, ka mūžīgā dzīve tiks dota tiesā bet ne pie augšāmcelšanās. 1.Tes. 4: 16 norāda ka taisnīgie celsies atskanot Dieva bazūnei bet 1. Kor 15: 52 runā par šo pašu bazūni nemirstības iegūšanas sakarā. Arī Pāvils domāja par augšāmcelšanos un nokļūšanu tiesas vietā kā par identiskiem procesiem (piem. Fil. 1: 23).