Literārie apraksti, kuri ir Vecajā Derībā, tiek bieži teologu un dažādu kofesiju apsmieti. Viņi saka, ka šo rakstu valoda ir aptuvena un lauj domāt, ka par atalgojumu var tikt izvēlēta cita vieta nevis zeme un uzskata, ka mūsu planēta ies bojā sadegot.

Bībeles saturs ir jāuzņem burtiski, ja nu vienīgi ir pavisam skaidrs norādījums, ka kādai no aprakstītajām lietām ir garīga ievirze. Piemēram, Atklāsmes grāmatas pirmais pants liek mums saprast, ka redzējums ir simbolisks (Atkl.1:1.). Pati vēstījuma valoda dod mums noteiktu mājienu vai pieņemt aprakstīto fragmentu kā reālu, vai simbolisku. Kad mēs lasām, ka ''zeme zvalstīsies šurpu un turpu, kā piedzērusies'' (Jes. 24: 20.), tad mums ir skaidrs, ka tas ir simbolisks zemes apraksts. Un otrādi, kad runa ir par nākamo Valstību, tad valoda ir ļoti viegla burtiskai saprašanai.
Dēļ cilvēku nespējas noticēt Dieva Valstības nodibināšanai uz zemes tika izstrādātas teorijas, kas ir pretrunā ar Bībeles mācību. Ja apraksts par klibu cilvēku dziedināšanu un tuksnešu pārvēršanu auglīgās zemēs ir simbolisks, tad ir jājautā: ''Ko tad īsti tie simbolizē''. Zemāk ir doti fragmenti par Dieva Valstību. Ja mēs neesam pārliecināti par to realitāti, tad mēs nezinām Evanģēliju (''labās vēstis'') par Valstību un tāpēc nevaram cerēt uz vietu tajā. To pamato sekojošie fragmenti:

'' Tā saka Tas Kungs, kas nav debesis, Dievs, kas veidoja zemi, - Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet, lai tā būtu apdzīvota'' (Jes. 45: 18.). Zemes radīšana būtu veltīga. Ja Dievs grasītos to iznīcināt. Dieva mērķis ir, lai to apdzīvotu nemirstīgi cilvēki.

'' Zeme pastāv mūžīgi nesatricināta'' (Sal.māc.1:4.).

'' Viņš tiem liek pastāvēt mūžīgi [saules sistēmas planētām],mūžam, viņš tiem devis likumu, ko tiem nebūs pārkāpt'' (Ps. 148: 6.).

Tūkstošgadu Valstību, par kuru tiek runāts Atkl.20:4. arī ir jāuzņem burtiski, lai vērotu citu vārdu atbilstību attiecībā uz šo periodu. Pat Atklāsmē nevajag visu saprast simboliski. Pievērsiet uzmanību Valstības Atklāsmei 4: 4. - 9. kā sabata aprakstam. Bet '' Kungam viena diena ir kā tūkstoš gadu'' (2.Pēt. 3: 8.). Pēc sešām ''dienām'', no kurām katra turpinās 1000 gadus, Dieva attiecībās ar zemi iestāsies sestdienas ''diena'' tūkstošgadu Valstībā.

Pamatojoties uz Bībeles ziņām par pasaules radīšanu 6000 gadu (t.i. 6 dienas) no pasaules radīšanas dienas būs 2000 gadā m.ē. (ņemot vērā to, ka pasaule tika radīta 4000 gadus pirms Kristus dzimšanas). Tas nozīmē, ka tūkstošgadu Valstības sākums var būt apmēram 2000 gadā m.ē.. Tātad mūsu laiks ir ierobežots. Sakarā ar Kristus drīzo atgriešanos, mums vajag izmantot katru iespēju jauno mirkli šajā dzīvē, lai sagatavotu sevi Viņa atnākšanai.