Romas katoļu baznīca māca ka Dieva ļaužu dvēseles pēc nāves var doties uz t.s. šķīstītavu kas atrodas starp '' debess'' un '' elli''. Baznīca māca ka šī vieta noder '' attīrīšanai''; šeit tad dvēsele mocīsies kādu laiku pirms kļūst derīga glābšanai debesīs. Ja cilvēks ar saviem draugiem kopīgi lūgs dedzinās sveces un ziedos baznīcai naudu tad iespējams ka samazināsies dvēseles ciešanu laiks šķīstītavā. Šīs idejas ir liela kļūda, ko apstiprina sekojošais:
- Bībele klusē par šādas vietas eksistenci.
- Mēs iepriekš redzējām, ka dvēsele drīzāk attiecas uz mūsu ķermeni nevis kādu nemirstīgu daļiņu mūsos un '' elle'' ir drīzāk kaps nekā sodīšanas vieta.
- Taisnīgajiem nekad nav dots apsolījums par glābiņu debesīs. Glābtie saņems atbildi soda vietā, '' kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā... atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem'' ( Mat. 25: 31-34; Atkl. 22: 12), bet ne kādā brīdī pēc nāves pēc '' šķīstītavas''.
- Visi taisnīgie saņems balvu vienlaicīgi nevis katrs cilvēks atsevišķi.
- Pēc nāves seko pilnīga bezapziņa; pretēji aktivitātei ko piedāvā šķīstītavas doktrīna.
- Mēs attīrāmies no grēkiem caur Kristus kristību un stiprinām savu ticību Viņa darbos visas savas dzīves laikā nevis kādā ciešanu posmā pēc nāves. Mēs lasām " Izmēziet veco raugu" t.i. grēku savā dzīvē (1Kor. 5: 7); šķīstīt mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem ( Ebr. 9: 14; 2Tim. 2: 21). Mūsu dzīves laikā, - tagad ir jāšķīstās negaidot '' šķīstītavu'' pēc nāves. Jo '' Redzi. tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi tagad ir pestīšanas diena'' ( 2 Kor. 6: 2). Mūsu padevība Dievam kristībā un garīgā rakstura attīstība šajā dzīvē " pļaus no gara mūžīgo dzīvi" ( Gal. 6: 8), to mums nesniegs '' šķīstītava". Citu cilvēku pūles aizdedzinot mūsu labā kādu svecīti vai citādi ziedojumi katoļu baznīcā nekādi neietekmēs mūsu glābšanu. '' Viņi lepojas ar savu lielo bagātību. Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves, ... . Lai tas dzīvotu mūžīgi un kapu neredzētu'' ( Ps. 49: 7-9).