Mājas lapa
II. DAĻA
SAGAIDĀMĀ PILNĪGĀ IZNĪCINĀŠANA NĀKOTNĒ
11.NODAĻA: PILNĪGĀ IZNĪCINĀŠANA EĻĻAS KALNA PRAVIETOJUMĀ
Par atskaites punktu mūsu Bībeles studijās jākļūst pārliecībai, ka mums nav jābaidās slēdzienu, pie kuriem nonākam Bībeles pētīšanas procesā. Īpaša nozīme šajā ziņā ir pravietojumiem. Dieva pravietiskais vārds vienmēr atmodināja ticību un uzskatāmi demonstrēja pravietojuma piepildīšanos; tas apstiprināja, darīja iespējamu to, ko grūti pat iedomāties. Padomājiet par Nou, kurš pavēstīja plūdu atnākšanu, kas izpostīs pasauli, patmīlīgu un varbūt nekad neredzējušu lietu; vai par Jeremiju, kurš pavēstīja savu pravietojumu par Bābeles bojāeju; Brālis Dr. Tomass un viņa pareģojums par ebreju atgriešanos pieder šai plejādei.
Pravietojumi, kas izpildīsies vēlāk, var izskatīties kā nepiepildīti patreizējā momentā. Mūsu ticība Dieva iedvesmotā vārda pārākumam varētu palīdzēt mums to pieņemt īstenībā. Pat cilvēciskajā līmenī jāatzīmē, ka cilvēces vēsture ir pārpilna ar dramatiskām nejaušībām, negaidītiem notikumiem. Notikumi pasaulē mainās ar neticamu ātrumu. Piemēram, kurš gan varēja 1929.gadā domāt, ka nākošajos 15 gados ietekmīgā, Eiropā cienījamā ebreju tauta tiks sistemātiski apspiesta un tūkstošos iznīcināta, represēta – bez kāda protesta no to tautu puses, kas dzīvoja šajā reģionā?
Vainīgi?
Mēs varam būt vainīgi nepareizā pravietojumu tulkošanā, cenšoties tos piemērot noteiktiem notikumiem, tā vietā, lai vienkārši ļautu tiem ieskicēt noteiktas nākotnes ainas kontūras. Mums sevi jāsagatavo tam, ka tie var pastāstīt par notikumiem, kas neattiecas uz to, kas notiek mūsdienu pasaulē. Daudzas reizes ir nācies pārskatīt laiku periodus un pravietojumu interpretācijas, lai parādītu, ka tie ir izpildījušies.
Šajā daļā ir izteikti pieņēmumi, kā dabiskais Izraēls tiks spaidīts pēdējās dienās, garīgais Izraēls sekos pa to pašu ceļu. Ir daudz Bībeles norādījumu, kas attiecas uz katastrofālām nelaimēm, kas piemeklējušas svētos pēdējās dienās, sevišķi, Eļļas kalna pravietojumā. Šis pravietojums satur daudz paralēļu ar pravieša Daniēla grāmatu un Atklāsmes grāmatu, kas tāpat saistītas ar šo spaidu periodu. Sekojošā “spaidu tēze” tiek izvirzīta kā visnopietnākais pieņēmums.
Kalna sprediķa pravietojums: viss par pēdējām dienām
Mācekļi (tīri bērnišķīgi) Kungam Jēzum demonstrēja, cik varens ir Templis, bet Viņš pavēstīja tā drīzu sagraušanu. Viņi uzdeva skaidru jautājumu: kad? Parasti Kungs nedeva tiešu atbildi uz jautājumiem. Viņš deva atbildes, kas sniedza daudz izvērstāku, vispusīgāku informāciju nekā to prasīja jautājums. (Ievērojiet Mt. 13:10,11; 15:2,3; Mk.10:2-5; Lk. 17:20; Jņ. 3:4,5; 4:9,10; 6:28,29; 8:53,54; 11:8,9; 14:22,23). Gandrīz katrā Kunga atbildes piemērā saskatāma šī īpašība. Mācekļiem tempļa sagraušana nozīmēja laiku galu. Viņi domāja, ka tiklīdz būs sagrauts templis, tūlīt atgriezīsies Jēzus un nodibinās Valstību. Viņu domas nebija tālu no viņu senču domām. Viņi uzdeva tikai vienu jautājumu: “Kad tas notiks? (tempļa sagraušana); kādas ir zīmes, kad viss tas notiks?” (Mk. 13:4). Mt. 24:3 mums var likties, ka viņi uzdod uzreiz divus jautājumus: “Kad tas notiks? Un kādas ir Tavas atnākšanas un laiku beigu zīmes?” bet Mk. 13:4 mēs redzam, ka tās ir divas viena un tā paša jautājuma puses, kas attiecas uz tempļa sagraušanu. Mācekļiem Kristus atnākšana, pasaules gals un tempļa sagraušana bija viens un tas pats notikums. Kungs Jēzus atbildēja uz viņu jautājumu, pastāstot, kā tiks sagrauts templis, bet Viņa īstenā atnākšana un pasaules gals ir nākotnes lieta. Tomēr Viņa atbilde pamatos attiecas uz otro atnākšanu, kaut arī zināmā mērā attiecināma arī uz tempļa sagraušanu m.ē. 70.gadā.
Kā Viņš bieži to darīja, Kungs izmainīja izteicienus, kas attiecās uz jautājuma saturu. Viņi domāja, ka Viņa “atnākšana” notiks tempļa sagraušanas laikā, tāpēc arī mācekļi jautāja par Viņa “atnākšanas” zīmēm. Taču Kristus parāda, ka tas ir nepareizs uzskats. Viņa patiesā atgriešanās būs sekojošā veidā: “un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību” (Mt. 24:30). Viņš ar pārliecību runāja, “ka templis tiks sagrauts, daudzas zīmes piepildīsies, kas attiecas uz to periodu. Tomēr tempļa sagraušana nav zīme par Manu atnākšanu. Ņemiet vērā zīmes, ko es jums dodu, un sekojiet, kā tās izpildās, tad jūs uzzināsit par Manas atnākšanas laiku”.
Šī traģēdija, īstena traģēdija, ir tanī apstāklī, ka radās skola, kas uzstāja, ka pravietojums par Kristus atgriešanos “debess padebešos” attiecas ne uz otro atnākšanu, bet gan uz mistisko, neredzamo “atnākšanu” m.ē. 70.gadā. Tā iemūžināja mācekļu kļūdu.
Jā mēs uzstāsim, ka Eļļas kalna paredzējums attiecas uz m.ē.70.g., bet ne uz pēdējām dienām, mums būs jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:
- Pravietojums dod atbildi uz jautājumu par Kristus atgriešanās laiku. Jēzus atbilde it kā līdzinās pievešanai pie atbildes uz visai grūtu jautājumu: “Un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību. Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram” (Mt. 24:30,31). Tas nevar attiekties ne uz ko citu, kā vienīgi uz otro atnākšanu, viss pravietojums noved mūs pie šī apstiprinājuma.
- Viss pravietojums caurausts ar domu, ka atkārtojas vārdi “un/jo tad”: “un tad daudzi apgrēcināsies … un tad nāks gals … un tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos … jo tad būs tādas lielas bēdas … ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur … bet tanīs dienās, pēc tām bēdām (sk. Mk. 13:24) … un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu” (Mt.24). Neapšaubāmi, Kristus atgriešanās ar Eņģeļiem padebešos attiecas uz pēdējām dienām, bet pirmie pravietojuma panti runā par m.ē. 70.g., mums nākas izjust to robežlīniju, pēc kuras Kristus pāriet no m.ē. 70.g. pie pēdējām dienām. To praktiski nav iespējams izdarīt.
- Marka 13.nodaļā stāstīts, kā “tanī laikā” var glābties, ja aiziet kalnos: “jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma… un kādu arī vairs nebūs (atsauce uz Dan. 12:1) pēc tām bēdām … redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs”. Vārdi “tanīs dienās” it kā vēršas pie notikumiem, kas attiecas uz otro atnākšanu. Pirmo reizi šie vārdi sastopami aprakstā par m.ē. 70.g. notikumiem, taču pilnīga šī pravietojuma piepildīšanās tomēr attiecas uz pēdējām dienām. Nav iespējams to izskaidrot tiem, kas neatzīst saikni ar otro atnākšanu.
- 2. Tesal. 2 – pravietojums par cilvēku, “grēka cilvēku”, kas parādās pēdējās dienās, arī ir saistīts ar Eļļas kalna pravietojumu. Piemēram, “nepadodieties tik ātri uztraukumam vai bailēm” (2. Tesal. 2:2) ieslēdz sevī grieķu vārdu, kas sastopams Mt. 24:6 un Mk. 13:7. Tomēr 2. Tesal. 2 attiecas tieši uz tiem notikumiem, kas nāks pirms “Kristus dienas” (otrās atnākšanas: Rom. 2:16; 1. Kor. 1:8; Filip. 1:6,10; 2:16), kad Viņš “pats atnāks godībā” (8.p.), tikai ļoti drosmīgs cilvēks var noliegt, ka otrajai atnākšanai līdzi nāks slava.
- Eļļas kalna pravietojums nebeidzas 24.nodaļas beigās. Saturs mūs aizved tālāk. Pravietojuma beigās Jēzus stāsta vairākas līdzības, kas aicina mūs būt uzmanīgiem, “būt nomodā” gaidot Viņa otro atnākšanu. Katra no līdzībām apgaismo baznīcas stāvokli tieši tekošajā momentā. Tās interpretē Eļļas kalna pravietojuma dažādas daļas. Nav šaubu, ka tās ir saistītas ar otro atnākšanu, tikai nedaudz līdzības ir ar m.ē. 70.gadu, tās stāsta, kā Kungs atnāks un tiesās mūs, tās runā tieši par otro atnākšanu. Līdzības it kā turpina pravietojuma tēmu, bet pravietojums attiecas uz otro atnākšanu un eklēsijas stāvokli pēdējās dienās.
- Dažas Eļļas kalna pravietojuma daļas piepildījās pirmajā gadsimtā (piem., Mt. 24:14 = 10:18), bet tas nenozīmē, ka pravietojums piepildīts. Raksturīga pravietojuma iezīme ir tas, ka pravieti reti atzīst viņa paaudze, bet pravietojums gandrīz vienmēr paliek nepiepildīts tajā laikā.
Novirzes pravietojuma izpildījumā?
Daži cilvēki cenšas uzsvērt, pievērst uzmanību pārejai starp Lk. 21:24 un 25.p., sakot, ka tikai pēc 24.panta sākas pravietojums par pēdējām dienām.
Tā rezultātā rodas sekojošas problēmas:
- Mateja 24:14 atrodas Lūkas ev. 21.nodaļas pirmajā pusē (t.i., līdz 24.p., tā saucamajā m.ē. 70.gadu nodalījumā): “Un šīs Valstības evanģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals”. Šī pravietojuma piepildīšanās pirmajā gadsimtā kļuva tikai par pirmtēlu pamatpiepildīšanai pēdējās dienās. “Gals” diez vai attiecas uz m.ē. 70.gadu!
- “Lēciens” starp Lk. 21:24 un 25 atbilst Mk. 13:24: “Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām”.
- Te nav vietas “lēcienam” pāri 2 000 gadiem! Pravietojums virzīts noteiktam laika posmam!
- 24.p. citē Cah. 12:3 un attiecas uz pēdējām dienām.
- Kādā nozīmē (pagāja) “pagānu laiki” 1967.gadā? Liels skaits “pagānu” (citu tautu pārstāvju), īpaši, attīstības valstīs, pieņem kristīšanos.
- Zīmes 9-11 pantos piepildās tagad, un spriedze pieaug.
- 22.pants: “jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts”. “Kas ir rakstīts”, nepiepildījās m.ē. 70.gadā.
- 25,26.panti piepildījās arī m.ē. 70.g., kā arī attiecas uz aprakstu no Mt. 24:35, līdzīgu aprakstu mēs sastopam 2. Pēt. 3.nodaļā.
- Pārtraukumam starp m.ē. 70.g. un pēdējām dienām ir skaidrojums Mk. 13:24: “Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu”. “Dienām” jāpaiet starp pravietojuma pirmās un otrās daļas piepildījumu.
Mēs esam spiesti nonākt pie nenomierinoša secinājuma: ja viss Eļļas kalna pravietojums attiecas uz pēdējām dienām, tad pantiem par svēto vajāšanu arī ir jāpiepildās. Tiem, kas Kalna pravietojumu lasa uzmanīgi pirmo reizi, var likties dīvaini, ka daži kristadelfieši strikti un pat agresīvi uzstāj, ka šis pravietojums neattiecas uz mūsu dienām. Vienkārši daudzi no mums pat negrib pieļaut domu, ka mēs varam izrādīties vajāto skaitā. Tas vienkārši satricinātu mūsu kristadelfiešu ērto, omulīgo pasauli.
Pareizais tulkojums
Svarīgs ir jautājums, vai mēs pareizi tulkojam un izskaidrojam Eļļas kalna pravietojumu, kad sprediķojam. Labākai izpratnei vērsīsimies pie Lk. 21. Tāpat kā daudzi Bībeles pravietojumi, tas sākotnēji piepildījās m.ē. 70.g.: “Un kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem … tauta celsies pret tautu … lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm”. No Lk. 21:9-11 tiek izdarīts lēciens uz 24.pantu: “Un tautas samīs Jeruzālemi” – norāde uz patreizējo Jeruzalemes stāvokli. Tālāk pievērsīsimies 25.un 26.pantiem: “Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē” – ir par ko parunāt. “Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam …” (27.p.) – jebkuras lekcijas kulminācijas brīdis. Tagad mēs neredzam neatbilstību Lk. 21.nodaļas interpretācijā. Tikai aklais var noliegt saikni starp šo nodaļu un situāciju mūsdienu pasaulē. Mēs tajā redzam prelūdiju apspiešanas un bēdu laikiem: “Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzinātājus, bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums” (Mt. 24:6-8). Viss tas beigsies ar Gara dzimšanu Valstībā. Mums nevajag ignorēt Lk. 21:12-23, kur stāstīts par Dieva tautas apspiešanu “vēl priekš tam”. Īsto pasaules krīzi jāgaida pēc aktīvas apspiešanas, pašlaik ir piepildījusies tikai maza pravietojuma daļa. Mēs varam līdzīgā veidā nocitēt Ecēhiēla pravietojumu par Izraēlas atgriešanos Valstībā, daļēji šis pravietojums piepildīts ar ebreju valsts atjaunošanu.
Varenās zīmes
Uzmanīgs students pievērsīs uzmanību tam, ka par Dieva tautas apspiešanu pieminēts Lk. 21.nodaļas pierakstos, kā arī paralēlās vietās Mk. 13 un Mt. 24. Grieķu vārdu “līdz” var tulkot kā “vissvarīgāk”. Jēzus runā par savu atgriešanos, kad Dieva tautai “uzliks rokas” – tā ir svarīgāka zīme nekā zemestrīce, bads utt. Bet ja nebūs apspiešanas perioda, vai tiešām nebūs arī otrās atnākšanas? 12-20 pantos Jēzus vēršas ne tikai pie ebrejiem, bet arī pie ticīgajiem. Viņus nodeva sinagogās, notiesāja uz nāvi, mēs sastopam tiesas procesu aprakstus – Apustuļu darbos. “Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis” (20.p.), situācija skaidri priekšvēstī otrās atnākšanas tuvošanos. “Un tautas samīs Jeruzalemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti” (24.p.) – tiešs citāts no Septuagintas – Cah. 12:3. Tas ir pravietojums par iebrukumu Jeruzalemē pēdējās dienās tieši pirms Jēzus atnākšanas.
I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā
13. nodaļa: Līdzība par kāzām
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”
26. nodaļa: Valstības tēli
