Bezmaksas Bībeles literatūra latviešu valodā

Bībeles Pamati

 

2. NODAĻA: BĀBELE

Jahves atnākšana, lai iznīcinātu ļaunos cilvēku nodomus Bābelē, norāda uz Viņa gaidāmo tiesu pār cilvēces ļaunajiem darbiem. Par to rakstīts 1. Moz. 11. Par cilvēku izcelsmi, savukārt, rakstīts 1. Moz. 10. “Un, kad nu tie pārcēlās austrumu virzienā, tad tie atrada līdzenumu …” (1. Moz. 11:2) – šis pants norāda uz augošo arābu cilšu ekspansiju. Īpaši ir uzsvērts Nimroda spēks: “tik varens mednieks Tā Kunga priekšā” (1. Moz. 10:9). Tulkojumā no ebreju valodas “Nimrods” ir viens no Kungam Jēzum dotajiem vardiem Jes. 9:5. Tādējādi, Nimrods izrādās ir anti-Dieva vai anti-Kristus prototips, ar ko viņš arī bija labi pazīstams savā laikā (1. Moz. 10:9). 1. Moz. 10:10,11,12 raksturotas celtnes Babilonijas/Asīrijas pilsētās. Redzot, ka “viņa ķēniņa valsts sākums bija Babilonijā” (1. Moz. 10:10), nav pamata šaubām, ka kad viņi “teica cits citam: iesim un taisīsim ķieģeļus”, lai uzceltu Bābeles torni, tas bija teikts Nimroda laikā (1. Moz. 11:3).
Šajā laikā “visai pasaulei … bija viena mēle un vienāda valoda” (1. Moz. 11:1). Tulkojumā no ebreju valodas vārdam “valoda” ir arī cita, mums neparasta nozīme – mērķis, vēlēšanās, kas jāsaprot kā viņu kopējo vēlēšanos uzcelt Bābeles torni. Visu zemes valodu sajaukšana (vārds “Bābele” skan līdzīgi senebreju vārdam “sajaukt”) parāda, ka visas ģimenes dzīvoja vai nu Bābeles rajonā, vai arī tām tur bija savi pārstāvji. Patiesībā šis tornis, “ko cilvēku bērni cēla” (1. Moz. 11:5), bija uzticības parādīšana Bābeles ķēniņam.

“Iesim!”
Trīskārt 1. Mozus grāmatā (11:3,4,7) mēs lasām frāzi “iesim, celsim!” aicinājuma kontekstā celtniecībai un Dieva iedarbībai cilvēku lietās. Nevar būt sakritība, ka līdzīga idioma sastopama divas reizes Jēk. 4:15; 5:1- arī šeit ticīgos brīdina necelt savas materiālās labklajības “Bābeles torņus” un pieminekļus cilvēku sasniegumiem, jo viss tas tiks pēkšņi iznīcināts, Kungam Jēzum atgriežoties. Tas, kas uzrakstīts 1. Mozus grāmatā, mudina domāt, ka pēdējās dienās mazticīgos pēkšņi pārsteigs Nimroda savienība, no kuras tiem būs materiāls ieguvums.
“Iesim un taisīsim ķieģeļus!” burtiski nozīmē “kļūsim balti” (attīrīsimies), jo ķieģeļus vienmēr taisīja no balta māla. Mūsu priekšā paveras lieliska aina – tornis no baltiem ķieģeļiem, un tas atstaro saules gaismu – tornis bija daļiņa reliģiozās simbolikas, iespējams, kā izsmiekls par templi.
Šim iespaidam ir Bībeles apstiprinājums Caharijas 5. Šī nodaļa apraksta ebreju un kristiešu ticības atkritēju korupciju. Sestā nodaļa stāsta par īsta dievnama celtniecību Jeruzalemē, bet piektajā nodaļā sniegts “Sineāras zemē” ceļamā viltus tempļa apraksts (Cah. 5:11). 1. Moz. 11:2 mēs lasām par līdzenumu Sineāras zemē, uz kura tika uzcelts templis.

Reliģiskais simbolisms
Ar torni saistītās reliģiskās asociācijas pastiprinās, saskatot šī pirmā Bābeles ķēniņa līdzenumā uzceltā torņa līdzību ar ķēniņa Nebukadnēcara Duras līdzenumā, arī Babilonijā, izveidoto statuju. Iespējams, ka runa ir par vienu un to pašu vietu. Tēmas turpinājumu var rast tagadējos arābu līderos (“Bābeles ķēniņos”), kas izrāda lielu interesi par lieliem monumentiem un plaša vēriena reliģiskiem projektiem. Sadams Huseins (Irākas prezidents), kurš tiecas kļūt par Nebukadnēcara sekotāju, cenšas restaurēt Bābeli un visu laukumu apbūvēt ar viņu pašu slavinošiem kvazireliģiskiem torņiem un obeliskiem. “Iesim un taisīsim ķieģeļus un dedzināt tos dedzināsim!” (1. Moz. 11:3) – simbolizē to, ka Jēkaba vajāšana no Lābana (“Baltā”) puses ir Izraēlas vajāšana no arābiem (īpaši pēdējās dienās) pirmtēls.
Ir arī citas atsauces uz Izraēlas vajāšanu Bābeles pierakstos – ķieģeļu un piķa izmantošana milzīga reliģiska simbola izbūvē atgādina Izraēla darbu Ēģiptē (tas pats ebreju vārds “ķieģeļi” sastopams 2. Moz. gr. aprakstā. “Zemes piķis kaļķu vietā” (1. Moz. 11:3) – tas arī atgādina Izraēla uzturēšanos Ēģiptē. Vārdiem “ķieģeļi, māls, piķis” ir tā pati nozīme 2. Moz. 1:14; 2:3 un 1. Moz. 11:3. Mūsu priekšā ir aina, kā ar piķa palīdzību tika darināts Mozus grozs.
Pirmajā Moz. 10 mēs uzzinām par arābu darbības pastiprināšanos – Bābele tika celta arābu aizbildniecībā. Pēdējās dienās tāpat ir sagaidāms arābu pārsvars pār Izraēlu, tās koalīcijas pārsvars, kuras priekšgalā ir arābi.

Milzis no māla
No apdedzināta māla un piķa uzceltais un Tā Kunga atgriešanās laikā sagrautais milzis saistāms ar Bābeles statuju (sapnis, ko iztulkoja Daniēls). Tai kājas bija darinātas “no mīkstiem mīcītiem māliem” (tulk. no ebreju – “arābs”). Jes. 41:25 ir vēl viena atsauce uz otro atnākšanu – “…viņš ir atnācis, viņš piesauc Manu Vārdu; viņš samin valdniekus, kā podnieks samin un samīca mālus”. Domājams, ka tēls Daniēlā 2 tulkojams kontekstā ar arābu ekspansiju. “Un … tie savas teltis pārcēla austrumu virzienā … un tur apmetās” – 1. Moz. 11 var attiecināt uz arābiem, kas uzskaitīti 1. Moz.10.
Viņu nolūks bija: “Celsim sev pilsētu ar torni” (1. Moz. 11:4). Kungs Jēzus sauc torni par “templi” (Mat. 21:33), uzturot spēkā domu, ka Bābeles tornim bija reliģiska ievirze. Nevar neatzīmēt, ka mūsu dienās arābu līderi cenšas atjaunot Bābeli un citas vēsturiskas pilsētas, ar to akcentējot savu vienotību un saikni ar senās Bābeles slavu, kura apspieda Izraēlu.
Seno Bābeli cēla ar piķa palīdzību. Ebreji to dēvēja par bitumu, kas burtiski nozīmē “tas, ko dabū”, un arī šodien par arābu naudu tiek finansēti daudzi celtniecības projekti.
“Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs!” (1. Moz. 11:4) – ne pavisam neveiksmīgs tulkojums. Ebreju “augstums” – “roš” – Bībelē pareizi tulkots kā “priekšnieks” vai “valdnieks Roša” (Ecēh. 38:2). Galvenais šī torņa celtnieks bija iecerējis sasniegt debesis. Tie, kuri uzmanīgi studē Bībeli, tūlīt pievērsīsies Jes. 14, kur cits Bābeles ķēniņš saka to pašu: “es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos!” (Jeruzaleme, Ps. 48:3)… Bet nu tu esi nogāzts mirušo valstībā … lai tie no jauna atkal neceļas, neieņem zemi un to nepiepilda ar drupām!” (Jes. 14:13,14,15,21).
Šie vārdi ir skaidrs mājiens uz celtniecības plānu, par ko stāstīts 1. Moz. 10:9,10. Šis “Bābeles ķēniņš” no Jes. 14 var būt vai nu Nebukadnēcara, vai arī Sanheriba, divu tipisku “pēdējo dienu” iekarotāju, tēls.

Daniēls 2
Paralēle ar Jes. 14 apstiprina, ka šis tornis bija ar reliģisku simboliku. Statuja no Daniēla 2 vedina uz pieņēmumu, ka valdnieka Rošas prototips ir Nimrods, pirmais Bābeles ķēniņš. Daniēls, izskaidrodams redzējumu, atsaucās uz to, ka statujas galva bija Bābeles ķēniņš, kurš tolaik bija Nebukadnēcars. Ir tiešs sakars starp statujas galvu un tās kājām – māls, no kā bija taisīta tēla pēdas, tika izmantots Bābeles torņa, t.i., “Bābeles ķēniņa”, celtniecībā. Nebukadnēcara tēls Duras līdzenumā bija izgatavots no zelta, bet mums jāatceras, ka gan galva, gan kājas – viss tiks sagrauts Mesijas atgriešanās laikā, neatkarīgi no tā, no kā izgatavota tā vai cita statujas daļa.
Ir atzīmēts, ka kānaāna cilts pilsētu sienas bija ļoti augstas – “ar nocietinājumiem līdz pat debesīm” (1. Moz. 11:4 salīdz. ar 5. Moz. 1:28). Tas vēlreiz uzsver saikni starp Bābeli un kānaāna ciltīm (t.i., arābiem). Zīmīgi, ka Dievs nolēma, ka “… turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams” (1. Moz. 11:6), līdzīgi teikts 5. Moz. 1:28, runājot par Kānaānas zemes nocietinātajām pilsētām.
“…Sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi” (1. Moz. 11:4) – tas skan tā, it kā viņi labi apzinātos viņiem draudošās tiesas neizbēgamību. Ir milzīgs skaits norādījumu uz to, ka tautām būs redzama Kristus atgriešanās vai izteiktas Viņa klātbūtnes pazīmes, vēstījot tām par Dieva tiesas tuvošanos.

Plūdi
Atmiņas par plūdiem vēl bija dzīvas tās Bābeles paaudzes apziņā. Pēc plūdiem zeme bija sadalīta (1. Moz. 10:25,32). Iespējams, ka pilsētas un torņa celtniecība bija iecerēta tieši ar nolūku, lai tauta neizkaisītos pa visu zemi, tāpēc arī bija kā apzinīgs nesamierināšanās akts ar tuvojošos tiesāšanu? Mēs jau zinām, ka plūdi ietvēra sevī pēdējo dienu notiesāšanu, no kā centās izbēgt Bābeles torņa būvētāji. Rodas jautājums, kāpēc viņi bija pārliecināti, ka tiesa neies secen? Ķeruba parādīšanās virs Jeruzalemes (“Cilvēka Dēla zīme debesīs”), kad visiem jau redzama Kunga nākšana, liekas, ir vienīgais vērā ņemamais izskaidrojums šai pārliecībai.
Tas, kas rakstīts par tēlu Daniēla 2, tieši skar Izraēla zemi, un mēs pielīdzinām statujas tēlu Bābeles tornim. Torņa uzbūvēšana arī ir saistīta ar Izraēlas vajāšanu – 2. Moz. tam ir daudz apstiprinājumu. Iemesls torņa celšanai bija novērst domstarpības un “sagādāt” kopēju “vārdu” (1. Moz. 11:4). Tādi pravietojumi, kā 83.psalmā, norāda, ka par iemeslu pēdējam arābu iebrukumam Izraēlā kļūs vēlēšanās apvienoties un izvairīties no arābu tautu apspiešanas. Bet divas reizes uzsvērts, ka Tā Kunga “parādīšanās” rezultātā “tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu” (1. Moz. 11:8,9). Kļūst redzama sakarība ar to, kā mazs akmens sadauzīja milzi (statuju) un tā atlūzas izkaisīja pa visu zemi.
Var izsekot sakarībai starp Dieva iejaukšanos Bābeles torņa celtniecībā un Viņa “atnākšanu” Sodomā. “Un Tas Kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni … (Viņš “redzēja to ļaunos nolūkus”) … iesim, nolaidīsimies …” (1. Moz. 11:5-7). Tas sasaucas ar sekojošu pantu: “Es iešu un lūkošu, vai viņi ir darījuši pēc tās brēkšanas… Un divi eņģeļi nonāca vakarā Sodomā” (1. Moz. 18:21;19:1).
Mums ir mūsu Kunga apstiprinājums, ka Kunga “atnākšana” Sodomā bija Viņa otrās atnākšanas pirmtēls. Situācijas līdzība ar Viņa “noiešanu” Bābelē norāda, ka mēs notiekošo varam uzlūkot tamlīdzīgi.

Bābeles cēlāji
“Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams (1. Moz. 11:6) – šis pants, acīmredzot, norāda uz arābu un Izraēlas attiecībām. Viņus atbalsta pasaule, viņiem piemīt līdz šim neredzēta prāta vienotība, un tas palīdz arābu /Bābeles cēlājiem nostiprināties ar nolūku pilnīgi sagraut ebrejus (Izraēlu). Ebreju vārds, kas šeit tulkots kā “sākums”, tulkojams arī kā “apkaunot”, tā pasvītrojot celtnieku darbības reliģisko aspektu torņa būvēšanā.
Daniēla 12:1 šis periods aprakstīts, ka “bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas”. “Kamēr vien dzīvo tautas” – šis raksturojums var attiekties uz Bābeles laiku, kad tautas bija izšķirtas. Ja šeit patiesībā ir norāde uz Bābeli, tad nav šaubu, ka Bābeles torņa celtniecība ir priekšvēstnesis uzbrukumiem Izraēlai. Bābele ir Izraēla tautas ticības atkrišanas simbols Jes. 24:1: “Redzi, Tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu. Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus”. Tiesa, kas nāca pār Bābeles torņa arābu cēlājiem, gaida arī pēdējo dienu neticībā iestigušo Izraēlu.
Dievs “nonāca” izjaukt viņu plānus, un tieši tā Viņš rīkosies pēdējās dienās. 1. Moz. 11 nav norādes uz to, ka tornis patiesībā tika sagrauts. “Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele” (1. Moz. 11:9) – šis pants norāda uz to, ka, zināmā mērā, neliela daļa darbu bija pabeigta uz šīs hronikas pieraksta laiku. Tas, ka sajaucās viņu valoda, noveda pie viņu “izklīšanas”, sekojoši, valodu sajaukšanas rezultātā “Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu” (1. Moz. 11:7,8).
“…viņi mitējās celt pilsētu (1. Moz. 11:8) – var iedomāties arī pakāpenisku darbu pārtraukšanu, bet ne acumirklīgu iznīcināšanu. Lata, kuru sargāja Eņģeļi, vajātāji (tipisks pēdējo dienu piemērs) Sodomā “nevarēja pat vārtus atrast”, kad “nonāca” Tas Kungs. Viena no “sērgām”, ar ko Dievs ķers Izraēlas arābu iekarotājus, būs “liels apjukums, tā ka viņi ķersies pie rokas cits citam un cits pret citu pacels savu roku” (Cah. 14:13). Tā tika apturēti iepriekšējie arābu iebrukumi (Soģu 7:22; 2. Laiku 20:23). 83.psalms apraksta, kā arabu sadraudzības valstis uzbrūk Izraēlai pēdējās dienās (p.3-5,13), bet nobeigumā psalmu dziesminieks lūdz ar viņiem izrīkoties kā ar Orebu un Zebu (12.p.), kuri tika uzvarēti, jo Dievs saveda viņu karaspēkus vienu pret otru (Soģu 7:22-25).
Tam visam sekas būs, ka milzu statuja tiks sagrauta un izkaisīta pa zemi, kā tas notika ar Bābeles torņa cēlājiem. Ir vēsturisks turpinājums tam, kā dažādas tēla daļas saspieda cita citu; to apvienošanās pēdējās dienās parāda, ka tas notiek to galvas un kāju, uz kurām tas stāv, ietekmē; un par šo apvienību tas tiks sagrautas, Kristum atgriežoties. Mēs dodam pamatojumu ticībai tam, ka tēla galva un kājas ir arābu spēku pārstāvji, jo īpaši – pēdējo dienu “Bābeles ķēniņi”.
Nākošajās 1. Mozus grāmatas nodaļās ir sniegta iespējamā hronoloģiskā līdzība ar pēdējo dienu notikumiem:
- 10.nodaļa – arābu ekspansijas pastiprināšanās;
- 11.nodaļa – Dieva nosodījums Bābelei;
- 12.nodaļa – Ābrahāms atstāj Bābeli, ar to ieliekot pamatu: “Izeita no viņas, Mana tauta” (Atkl. 18;4) pēdējo dienu notikumiem;
- 13/14.nod. – Sineāra atdzima arī citu Sodomas gūstekņu konfederācijā (Jeruzalemes, Jes.1:10?), paņemot Latu (Izraēlas atkāpšanās no ticības?). Atzīmējiet, ka ar “zemes piķa bedrēm” no 14:10, kas, iespējams, bija arī Bābelē, domāts “zemes piķis” no 11:3. Ābrahāms (ticīgā Izraēla?) un nedaudzi (pa pusei ebreji?) arābu draugi aizstāv Sineāras konfederāciju un glābj Latu;
- 15.nodaļa – derība noslēgta;
- 16.nodaļa - Hagara (arābi) aizbēg no Sārajas;
- 17.nodaļa – derība atjaunota;
- 18/19.nod. - Sodomas notiesāšana, pārējo ebreju atsvabināšana, otrās atnākšanas prototips;

11. un 19.nodaļās ir skaidra norāde uz otro atnākšanu.

PĒDĒJĀS DIENAS Mājas

I daļa: Pēdējo dienu tēli
1. nodaļa: Plūdi.

2. nodaļa: Bābele

3. nodaļa: Sodoma

5. nodaļa: Pashā un iziešana

6. nodaļa: Arābu iebrukumi Soģu laikos

7. nodaļa: Arābu iebrukums ķēniņu laikā

8. nodaļa: Asīriešu iekarotāji

II daļa: Sagaidāmā pilnīgā iznīcināšana nākotnē.
11. nodaļa: Pilnīgā iznīcināšana Eļļas kalna pravietojumā

III daļa: Izraēla grēku nožēla.
13. nodaļa: Līdzība par kāzām

IV daļa: Kunga Jēzus atnākšana un Tiesa.
17. nodaļa: Kunga Jēzus atnākšana

V daļa: Pēdējo dienu eklēsija.
20. nodaļa: “Viņa apsolītā atnākšana”

VI daļa: Valstība.
26. nodaļa: Valstības tēli

30. nodaļa: Dabas radība.