Otrā nodaļa

Dažas Bībeles pamata mācības

2-1 Eņģeļi

Bībeles mācība atklāj, ka Eņģeļi ir:

• reālas būtnes
• kas nes Dieva vārdu
• būtnes, kurās darbojas Dieva gars, lai darītu Viņa gribu
• saskaņā ar Viņa raksturu un mērķi
• tādējādi izpaužot Viņu

Viens no visparastākajiem ebreju valodas vārdiem, kuru tulko kā ‘Dievs’, ir ‘Elohim’, kas burtiski nozīmē ‘varenie’. Šis vārds bieži tiek lietots attiecībā uz eņģeļiem, kas, būdami Dieva ‘varenie’, nes Viņa vārdu un kurus var  tā saukt, jo tie patiesi pārstāv Dievu. Pasaules radīšanas pierakstos 1.Mozus grāmatā lasām, ka Dievs izteica noteiktas pavēles un viss „tapa”. Šo pavēļu izpildītāji bija eņģeļi – „eņģeļi…Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsij” (Ps.103:20).

Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Dieva radīšanas darbs faktiski bija eņģeļu roku darbs. Arī Ījaba 38:4-7 uz to netieši norāda. Cilvēks tika radīts sestajā dienā. „Tad Dievs sacīja: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības” (1.Moz.1:26). Šobrīd mēs vēršam uzmanību uz to, ka Dievs šeit neuzrunā Pats Sevi – „Darīsim” norāda uz to, ka Viņš uzrunā vairākas personas. Ebreju vārds, kuru tulko kā ‘Dievs’ šeit ir ‘Elohim’, kas nozīmē ‘Varenie’ un attiecas uz eņģeļiem. Tie ir reālas personas, kurām ir Dieva daba.

Bībelē ir runa par divu veidu ‘dabu’; šī vārda nozīme pēc definīcijas nepieļauj, lai kādam būtu vienlaicīgi abas dabas.

Dieva daba (‘Dievišķā daba’)

• Viņš nevar grēkot (pilnīgs) (Rom.9:14; 6:23 salīdz. ar Ps.90:2; Mt.5:48; Jēkaba 1:13)
• Viņš nevar nomirt, ir nemirstīgs (1.Tim.6:16)
• Viņš ir spēka un enerģijas pilns (Jes.40:28)

Šī ir Dieva un eņģeļu daba, kas tika dota Jēzum pēc Viņa augšāmcelšanās (Ap.d.13:34; Atkl.1:18; Ebr.1:3). Tā ir daba, kas ir mums apsolīta (Lk.20:35,36; 2.Pēt.1:4; Jes.40:28 salīdz. ar 31.pantu).

Cilvēka daba

• Mēs tiekam kārdināti grēkot (Jēkaba 1:13-15) mūsu grēcīgā prāta dēļ (Jer.17:9; Mk.7:21-23)
• Mēs esam lemti nāvei, esam mirstīgi (Rom.5:12,17; 1.Kor.15:22)
• Mūsu spējas, kā fiziskās (Jes.40:30), tā arī garīgās (Jer.10:23), ir ierobežotas

Tā ir daba, kas piemīt visiem cilvēkiem, kā labiem, tā arī ļauniem. Šīs dabas beigas ir nāve (Rom.6:23). Tā bija Jēzus daba Viņa mirstīgās dzīves laikā (Ebr.2:14-18; Rom.8:3; Jņ.2:25; Mk.10:18).

Vārdu ‘daba’ lieto arī citā nozīmē. Piemēram, var teikt ‘Džons ir dāsnas dabas cilvēks – skopoties nav viņa dabā; bet viņš ļoti lepojas ar savu mašīnu, un tas ir cilvēka dabā, vai ne?’ Šajā darbā mēs nelietosim vārdu ‘daba’ tādā nozīmē.

Eņģeļu parādīšanās
Eņģeļi, kuriem piemīt Dieva daba, ir bez grēka un nemirstīgi – jo grēka alga ir nāve (Rom.6:23). Kad eņģeļi parādījās virs zemes, tiem bieži bija parastu cilvēku izskats.

• Eņģeļi atnāca pie Ābrahāma, lai nodotu Dieva vārdus viņam; pierakstā teikts „trīs vīri”, pret kuriem Ābrahāms no sākuma izturējās kā pret cilvēkiem, jo tā viņi izskatījās. „Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka” (1.Moz.18:4).
• Divi no šiem eņģeļiem tad devās pie Lata uz Sodomas pilsētu. Un atkal tos uzskatīja tikai par cilvēkiem, kā Lats, tā arī Sodomas iedzīvotāji. „Divi eņģeļi nonāca vakarā Sodomā”, kurus Lats aicināja nakšņot viņa mājā. Bet Sodomas vīri aplenca namu un draudīgi vaicāja: Kur ir tie vīri, kas pie tevis iegriezās naktī?” Lats lūdza: „Tiem vīriem nedariet nekā!” Iedvestie pieraksti arī sauc tos par ‘vīriem’. „Tie vīri (eņģeļi) izstiepa savas rokas” un izglāba Latu; „Un vīri sacīja Latam… Tas Kungs mūs ir sūtījis to (Sodomu) izpostīt” (1.Moz.19:1,5,8,10, 12,13).
• Jaunās Derības pieraksti komentē šos notikumus, apstiprinot, ka eņģeļi parādās cilvēku izskatā: „Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” (Ebr.13:2)
• Jēkabs visu nakti cīnījās ar kādu (1.Moz.32:25), un tikai vēlāk mēs uzzinām, ka tas bija eņģelis (Hoz.12:4).
• Divi vīri spīdošās drēbēs bija klāt pie Jēzus augšāmcelšanās (Lk.24:4) un pacelšanās debesīs (Ap.d.1:10). Tie, bez šaubām, bija eņģeļi.
• Pārdomājiet arī šo vārdu nozīmi: „pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs” (Atkl.21:17).

Eņģeļi negrēko
Tā kā eņģeļiem ir Dieva daba, tie ir nemirstīgi. Nāve nāk par grēku, tātad tie negrēko. Grieķu un ebreju vārdi, kurus tulko ‘eņģelis’ nozīmē ‘vēstnesis’; eņģeļi ir Dieva kalpi un vēstneši, paklausīgi Viņam, tātad nevar būt ne domas par viņu grēcīgumu. Grieķu valodas vārds aggelos, kuru tulko kā ‘eņģeļi’ , tulko arī kā ‘vēstneši’, kad runa ir par cilvēkiem – piemēram, Jānis Kristītājs (Mt.11:10) un viņa vēstneši (Lk.7:24); Jēzus vēstneši (Lk.9:52) un vīri, kas bija izlūki Jērikā (Jēkaba 2:25). Protams, ja vārds ‘eņģeļi’ attiecas uz cilvēkiem - vēstnešiem, tie var grēkot.

Sekojošie fragmenti skaidri parāda, ka visi eņģeļi (ne tikai daži no tiem!) ir pēc dabas Dievam paklausīgi un tādēļ nevar grēkot:
„Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu (proti, debesīs nevar būt nekādas sacelšanās pret Dievu). Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi! Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās Viņa valstības malās!” (Ps.103:19-21),
„Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki!” (Ps.148:2).
„Vai tie (eņģeļi) visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?” (Ebr.1:13,14).

Vārda „visi” atkārtojums rāda, ka eņģeļi nedalās divās grupās, viena laba, otra – grēcīga. Ir svarīgi skaidri izprast eņģeļu dabu, jo ticīgo balva ir kļūt līdzīgiem eņģeļiem pēc dabas: „kas tiks atrasti par cienīgiem… ne tie precēs… un arī mirt tie vairs nevar, jo viņi ir līdzīgi eņģeļiem” (Lk.20:35,36). Ir svarīgi to saprast. Eņģeļi nevar mirt: „Nāve… jau nepieņem eņģeļus” (Ebr.2:16). Ja eņģeļi varētu grēkot, tad tie, kas tiktu atrasti par cienīgiem saņemt balvu Kristus atnākšanas laikā, arī vēl varēs grēkot. Un ja grēka alga ir nāve (Rom.6:23), tad tiem nebūs mūžīga dzīve; ja mēs varam grēkot, mēs esam pakļauti nāvei. Tātad, sakot, ka eņģeļi var grēkot, mēs padarām Dieva mūžīgās dzīves apsolījumu par tukšu skaņu, ja jau mūsu balva ir kļūt līdzīgiem eņģeļiem. Atsauce uz „eņģeļiem” (Lk.20:35,36) parāda, ka nepastāv eņģeļu iedalījuma labos vai grēcīgos; ir tikai viena veida eņģeļi. Dan.12:3 teikts, ka ticīgie mirdzēs kā zvaigznes; un zvaigznes asociējas ar eņģeļiem (Ījaba 38:7). Mēs kļūsim līdzīgi eņģeļiem; mums tiks dota mūžīga, bezgrēcīga daba. Tādēļ, eņģeļi nevar grēkot. Mūsu cerība ir ieiet dabas brīnišķīgajā brīvībā, kura tagad ir „Dieva bērniem”, proti, eņģeļiem (Rom.8:19).

Ja eņģeļi varētu grēkot, tad Dievs nebūtu spējīgs darboties mūsu dzīvē un pasaules lietās, jo Viņš ir teicis, ka darbojas caur Saviem eņģeļiem (Ps.103:19-21). Dievs paveic visu Sava gara spēkā, darbojoties caur eņģeļiem (Ps.104:4). Nevar būt ne domas par to, ka eņģeļi būtu Viņam nepaklausīgi. Kristiešiem ir katru dienu jālūdz Dievs, lai nāktu Viņa valstība, lai notiktu Viņa prāts kā debesīs, tā arī virs zemes (Mt.6:10). Ja Dievam paklausīgajiem eņģeļiem būtu bijis jācīnās ar grēcīgiem eņģeļiem debesīs, tad Viņa prāts nevarētu tur notikt pilnībā, un tad tāda situācija būtu arī Dieva nākamajā valstībā. Mūžīga dzīve pasaulē, kas ir grēka un paklausības cīņas lauks, nav necik pievilcīga perspektīva, bet tāda varbūtība vienkārši nepastāv. Jāatzīmē, ka doma par grēcīgajiem eņģeļiem faktiski nāk no pagānu ticējumiem – persiešu mītiem par labu dievu un sliktu dievu, kas ietvēra sevī arī domu par kritušajiem eņģeļiem; kā arī no seno indiešu Vēdām ap 1000.gadu pirms Kristus.

Eņģeļi un ticīgie
Ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka katram īsteni ticīgajam ir eņģeļi – iespējams viens īpašs – kas palīdz tiem dzīvot.

• „Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj” (Ps.34:7).
• „Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem (proti, vājiem mācekļiem)… kas Man tic… nenicināt, jo…viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu” (Mt.18:6,10).
• Agrīnie kristieši stingri ticēja, ka Pēterim ir savs sargeņģelis (Ap.d.12:14,15).
• Izraēla tauta izgāja cauri Sarkanajai jūrai un eņģelis veda tos pa tuksnesi uz apsolīto zemi. Iešana caur Sarkano jūru apakš padebeša ir mūsu kristību simbols (1.Kor 10:1), tātad ir pamats domāt, ka arī pēc tam eņģelis mūs ved un palīdz mūsu gaitās pa dzīves tuksnesi pretim apsolītajai Dieva Valstībai.

Ja eņģeļi būtu ļauni, tas ir grēcīgi, tad viņu loma mūsu dzīvē nenāktu kā svētība, bet gan kā lāsts.

Tātad mēs redzam, ka eņģeļi ir būtnes…

• ar Dieva mūžīgo dabu
• kas negrēko
• kas vienmēr pilda Dieva pavēles
• caur kuriem Dieva gars darbojas spēkā (Ps.104:4).

Bet…?
Daudzas baznīcas pieļauj domu, ka eņģeļi var grēkot un ka ir grēcīgi eņģeļi, caur kuriem virs zemes ir grēks un problēmas. Piektajā nodaļā mēs sīkāk apskatīsim dažus no Bībeles pantiem, kuri tiek sagrozīti, lai pierādītu šo domu. Šobrīd apstāsimies pie sekojošiem punktiem.

• Ir izskanējusi doma, ka pirms mūsu pasaules radīšanas, kas aprakstīta 1.Mozus grāmatā, ir bijusi vēl viena. Iespējams, ka tagadējie eņģeļi ir nākuši pie atziņas par „labu un ļaunu” (1.Moz.3:5), pārdzīvojot situāciju līdzīgu mūsējai šajā dzīvē. Nevar izslēgt to, ka būtnes, kas tajā laikā varēja būt dzīvojušas, grēkoja, taču tie visi ir tikai prātojumi, kuriem cilvēki labprāt nododas. Bībele par to neko nesaka, taču skaidri saka to, kas mums jāzina tagadējā situācijā, proti, ka nav grēcīgu eņģeļu; visi eņģeļi ir Dievam pilnībā paklausīgi.
• Debesīs nevar būt grēcīgas būtnes, tā kā Dieva „acis ir pārāk šķīstas, lai…varētu skatīt ļaunumu” (Hab.1:13). Līdzīgi arī Ps.5:5,6 skaidro: „Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev… Tu ienīsti visus ļauna darītājus”. Doma par dumpīgu eņģeļu sacelšanos pret Dievu debesīs ir pilnīgi nepieņemama, jo tā ir pretrunā ar domu, kas pausta šajos pantos.
• Grieķu vārds, kuru tulko kā „eņģelis” nozīmē „vēstnesis” un var attiekties arī uz cilvēkiem, kā mēs jau agrāk atzīmējām. Cilvēku kārtas „vēstneši”, protams, grēko.
• Ļaunu, sātanisku būtņu pastāvēšana, uz kurām var novelt visus dzīves negatīvos aspektus, ir visizplatītākais no pagānu ticējumiem. Tieši tādā pat veidā, kā Ziemassvētki ir asimilējušies tā saucamajā ‘kristiešu’ ticībā, tā arī šie pagānu jēdzieni.
• Ir tikai daži Bībeles panti, kurus var pārprast, lai pabalstītu grēcīgo eņģeļu jēdzienu, kas šobrīd pastāv. Tos mēs apskatīsim 5.nodaļā. Tie  neatspēko tikko iztirzāto Bībeles mācības kopumu, kas tos pilnībā noliedz.   

IEVADS

1-1 Priekšstata par velnu un sātanu izcelšanās vēsture Vecās Derības laikos | 1-1-1 Izraēls trimdā: Babiloniešu / Persiešu ietekme | 1-1-2 Grieķu ietekme | 1-2 Sātans Jaunās Derības laikos | 1-2-1 Sātans Justīna Martīra uzskatos | 1-2-2 Sātans Irineja un Tertuliāna traktējumā | 1-2-3 Sātans Klementa un Origena traktējumā | 1-2-4 Sātans Laktantija un Atanasija skatījumā | 1-2-5 Sātans Augustīna koncepcijā | 1-3 Sātans viduslaikos | 1-4 Sātans no Reformācijas laikiem līdz mūsdienām | 1-4-1 Sātans „Zaudētajā paradīzē” | 1-5 Protestētāji | 1-6 Velns un Sātans jaunākajos laikos |