Mājas lapa
Pieraksti par Kristus ieņemšanu un dzimšanu nepieļauj domu, ka viņš būtu iepriekš pastāvējis fiziski. Tie, kas pieturas pie maldīgās ‘Trīsvienības’ mācības, ir spiesti nonākt pie secinājuma, ka kādā brīdī debesīs bija trīs būtnes un tad viena no tām kļuva par embriju Marijas dzemdē, atstājot debesīs tikai divas. Šī „iepriekš pastāvēšanas” doma liek mums secināt, ka Kristus kaut kādā veidā nolaidies no debesīm un iekļuvis Marijas dzemdē. Šī sarežģītā teoloģija nav ne tuvu mācībai, kas pausta Bībelē. Pieraksti par Kristus aizsākumu nedod nekāda iemesla domāt, ka viņš būtu atstājis debesis un iegājis Marijā. Pierādījumu trūkums šādai versijai ir zīmīgs ‘trūkstošais posms’ trīsvienības mācībā.
Eņģelis Gabriēls atnāca pie Marijas ar vēsti: „tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visu-augstākā Dēlu…Bet Marija sacīja eņģelim: ‘Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos’ (proti, viņa bija jaunava). Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: ‘Svētais Gars nāks pār tevi, un Visu-augstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.’” (Lk.1:31-35).
Divas reizes tiek uzsvērts, ka Jēzus būs Dieva Dēls pēc dzimšanas; tātad pirms dzimšanas Dieva Dēls nepastāvēja. Un atkal ir jāpievērš uzmanība lietotajām nākotnes laika formām – piem., „Tas būs liels”. Ja Jēzus fiziski eksistētu tai laikā, kad eņģelis teica šos vārdus, tad viņš jau tobrīd būtu bijis liels. Jēzus bija „Dāvida sakne un dzimums” (Atkl.22:16). Viņš dzims „no” Marijas (Lk.1:35).
Jēzus ieņemšana
Svētais Gars (Dieva elpa/spēks) iedarbojās uz Mariju un viņa varēja ieņemt Jēzu bez dzimuma attiecībām ar vīrieti. Tādējādi Jāzeps nebija Jēzus tēvs. Jāsaprot, ka Svētais Gars nav persona (skat 2.nodarbību); Jēzus bija Dieva Dēls, nevis Svētā Gara Dēls. Dievs izmantoja Svētā Gara spēku, lai „apēnotu” Mariju, tāpēc Tas, kas no viņas dzima, bija svēts un tapa saukts par Dieva Dēlu. Vārds „tāpēc” norāda uz to, ka bez Svētā Gara iedarbības uz Marijas dzemdi Jēzus, Dieva Dēls, nebūtu nācis pasaulē.
Ka Marija „tapa grūta savās miesās” (Lk.1:31), lai dzemdētu Jēzu, arī ir pierādījums tam, ka viņš nevarēja fiziski pastāvēt pirms šī laika. Ja mēs ‘ieņemam’ kādu domu prātā, tad tā aizsākas mūsos. Līdzīgi arī Jēzus tika ieņemts Marijas dzemdē kā embrijs, tieši tāpat kā visi citi cilvēki. Jņ.3:16 pauž, ka Jēzus ir Dieva „vienpiedzimušais” Dēls. Miljoniem cilvēku, kas citē šo pantu, neaizdomājas par tā nozīmi. Tātad viņa aizsākums bija Marijas klēpī. Ja Dievs ir Jēzus Tēvs, tad skaidrs, ka Tēvs ir vecāks par Dēlu – Dievam nav sākuma (Ps.90:2) un tādēļ Jēzus pats nevar būt Dievs (sīkāk par to 9.nodarbībā).
Zīmīgi ir tas, ka Jēzus ir Dieva „vienpiedzimušais” Dēls, ka viņš nav Dieva radīts, kā tas bija Ādama gadījumā. Tas izskaidro Dieva lielo tuvību ar Jēzu – „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi” (2.Kor.5:19). Jēzus netika radīts no zemes pīšļiem, tas palīdz saprast Viņa iedzimto noslieci uz Sava Tēva ceļiem.
Jes.49:6 pauž pravietojumu par Kristu kā pasaules gaismu, kas Viņā arī piepildījās (Jņ.8:12). Kristu apraksta meditējam par to, ka Dievs Viņu no mātes miesām ir izredzējis par Savu kalpu. Tādējādi Dievs veidoja Kristu Marijas miesās ar Sava Svētā Gara palīdzību. Marijas dzemde, tātad, bija Kristus fiziskā aizsākuma vieta.
Kā mēs jau atzīmējām agrāk, 22.psalms pareģo Kristus domas krustā. „Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām…Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs” (Ps.22:9,10). Savā nāves stundā Kristus atskatījās uz savu aizsākumu – no Marijas miesām caur Dieva Gara spēku. Tas, ka Marija evaņģēlijos ir aprakstīta kā Kristus „māte” sagrauj jelkādu domu par to, ka viņš pastāvēja pirms dzimšanas no Marijas.
Marija bija parasts cilvēks, kurai bija parasti vecāki. Viņai bija māsīca, kas dzemdēja Jāni Kristītāju, kas arī bija parasts cilvēks (Lk.1:36). Romas katoļu ideja, ka Marija nebija parasta sieviete, nozīmētu, ka Kristus nevar patiesi būt kā „Cilvēka Dēls”, tā arī „Dieva Dēls”. Taču abi šie nosaukumi pastāvīgi atkārtojas Jaunajā Derībā. Viņš bija „Cilvēka Dēls”, tāpēc ka viņa māte bija parasta sieviete, un Viņš bija „Dieva Dēls”, jo Dievs iedarbojās uz viņu caur Svēto Garu (Lk.1:35), kļūdams par Viņa Tēvu. Šis nevainojamais iekārtojums zaudē jēgu, ja Marija nebija parasta sieviete.
„Vai tad tīrs var celties no nešķīsta? Nekad ne!....Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs?...kā cilvēks…varētu izlikties taisns un šķīsts, kā no sievas dzimis?” (Ījaba 14:4; 15:14; 25:4). Tas iznīcina jelkādu domu par šķīstas ieņemšanas iespējamību, kā Marijas, tā arī Jēzus gadījumā.
Marijai, „no sievas dzimušai” parastu vecāku ģimenē, piemita mūsu nešķīstā cilvēku daba, kuru Jēzus no viņas pārmantoja, jo viņš nāca „no” sievas (Gal.4:4). Tas, ka Jēzu apraksta kā „dzimušu no sievas” ir vēl viens pierādījums tam, ka viņš nevarēja fiziski pastāvēt pirms tā viņu dzemdēja. Pestītājam bija jābūt no „sievas dzimuma” (1.Moz.3:15) – un šis apsolījums dots 1.Mozus grāmatas pierakstu kontekstā, kurā figurē tik daudzas vīriešu dzimuma ģenealoģijas.
Evaņģēlija pierakstos nereti ir norādes uz Marijas cilvēcisko dabu. Kristum nācās vismaz trīs reizes pārmest viņai garīgas izpratnes trūkumu (Lk.2:49; Jņ.2:4); viņa neizprata visu, ko Jēzus teica (Lk.2:50). Un tas arī dabīgi būtu sagaidāms no sievietes, kurai piemita cilvēka daba, kuras dēls bija Dieva Dēls un tādēļ ar daudz augstāku garīgo uztveri nekā viņai, neskatoties uz to, ka arī viņam piemita no mātes mantotā cilvēka daba. Jāzepam bija dzimuma attiecības ar Mariju pēc Kristus piedzimšanas (Mt.1:25), un nav nekāda pamata domāt, ka no tā brīža viņiem nebija normālas ģimenes attiecības.
Kristus „mātes un brāļu” pieminēšana Mt.12:26,47 tādējādi norāda uz to, ka Marijai bija citi bērni pēc Jēzus. Jēzus bija tās pirmdzimtais. Katoļu mācībai, kas pauž, ka Marija palika jaunava un vēlāk pacēlās debesīs, nav itin nekāda pamatojuma Bībelē. Kā mirstīgai būtnei Marijai bija jānoveco un jāmirst; un bez tam Jņ.3:13 skaidri teikts, ka „neviens nav uzkāpis debesīs”. Tas, ka Kristum bija cilvēka daba (skat Ebr.2:14-18), nozīmē, ka tāda bija arī viņa mātei, jo Tēvam tādas nebija. Marija sevi uzskatīja par „Tā Kunga kalponi” (Lk.1:38 salīdz. ar Ps.86:16) – nevis par ‘dievmāti’.
Visi šie pieraksti par Jēzus dzimšanu no jaunavas padara Jēzus iepriekš pastāvēšanas apgalvojumus galīgi aplamus. To atzīst pat teologi: „Jēzus dzimšana no jaunavas ir krasā pretrunā ar mācību par Kristu kā iepriekš pastāvoša Dieva Dēla iemiesojumu” (1). Džeims Dans arī noliedz Jēzus fizisku iepriekš pastāvēšanu: „Nav nekādu pierādījumu tam, ka kāds no JD rakstītājiem domāja par Jēzu kā par aktīvi klātesošu Izraēlas pagātnē, vai nu Tā Kunga eņģeļa vai paša „Tā Kunga” lomā” (2). Iepriekš pastāvošais Jēzus ir vienkārši to veco pagānu ideju turpinājums, ka dievi nokāpa uz zemi un stājās attiecībās ar nevainīgām jaunavām (salīdz. ar Ap.d.14:11).
Jēzus ģenealoģijas
Kunga Jēzus ģenealoģijas, kas dotas Mateja un Lūkas evaņģēliju sākumā, nekādi nav savienojamas ar domu par Viņa personīgo iepriekš pastāvēšanu pirms dzimšanas. Kā gan šo ģenealoģiju rakstītāji būtu varējuši tam ticēt un tomēr rakstīt šādas ģenealoģijas? Vai tiešām mums būtu jāiedomājas, ka viņi gribēja, lai mēs ticētu Kunga iepriekš pastāvēšanai, rakstot ģenealoģijas tā, kā viņi to darīja? Maršals Džonsons raksta: „Jēzus nav Dieva Dēls caur iepriekš pastāvēšanas kategorijām vai metafiziskām attiecībām starp Tēvu un Dēlu, Viņš ir Dieva Dēls caur VD patriarhu līniju…Konzelmanam šķiet ir taisnība, kad viņš apraksta Lūkas Dieva Dēla titula izpratni kā saistītu ar pakļautību, kas parāda domas par iepriekš pastāvēšanu pilnīgu izslēgšanu” (3).
Piezīmes
- W. Pannenberg, Jesus – God and Man (Philadelphia: Westminster, 1968), p.143.
- J.D.G. Dunn, Christology in the Making ( London: SCM, 1980), p.158.
- Marshall Johnson, The Purpose of the Biblical Genealogies (Eugene, OR: Wipf & Stock, 2002), pp.237,8.
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
