Mājas lapa
2-16 Jēzus radikālā cilvēku uztvere
Viņa prasības pret tiem, kas vēlējās Viņam sekot, bija radikālas – ņemt savu krustu un sekot Viņam, ienīst māti un tēvu, upurēt visas laicīgās ambīcijas un sekot Viņam. Jēzus bieži runāja par attiecību pārtraukšanu ar savu dabas doto ģimeni; un Viņa piemērs skaidri demonstrēja, ko Viņš ar to domāja. Taču 1.gadsimta Palestīnā ģimene bija primārā sociālā šūniņa sabiedrībā, cilvēka identitātes un drošības pamats. Vīru, kurš vispirms gribēja apglabāt tēvu un tikai pēc tam sekot Kungam, prasīgais Jēzus noraidīja – kad piedienīgi apglabāt savus mirušos bija viens no vissvētākajiem pienākumiem jūdaismā. Dažreiz Viņa prasību līmenis bija neiedomājami augsts. Ja kas savu brāli nosauc par muļķi, tas saņem Viņa mūžīgu nosodījumu. Kas tev sit labajā vaigā – semītu vidū pieņemts cita apvainojums ķecerībā (1) – tam pagriez arī otru [acīmredzot mācība tiem brāļiem, kurus apvainoja ticības sagrozīšanā]. Taču Jēzus līdzjūtība izstaro kā no Viņa līdzībām, tā arī no Viņa vārdu pierakstiem; kā arī no tā, ka Viņš pieņem cilvēkus tādus, kādi tie ir. Ļaudis Viņa priekšā nesaspringa, jo tie redzēja, ka Viņā nav nekādu slēptu nolūku. Viņš nevēlējās tos izmantot Savas varas nodrošināšanai. Viņš vienmēr sacīja, ka Viņa valstībai tikai būs nākt. Viņš netaisījās tos kritizēt un vainot. Un ļaudis nāca pie Viņa. Šodien cilvēki ar piesardzību izturas pret reliģiskām sektām, jo viņi jūt, ka nevarēs būt tādi, kādi Viņi ir, ka tiem uzspiedīs attieksmes, kas sagraus to integritāti. Jēzus attieksme pret cilvēkiem nebija tāda; un tieši tādēļ cilvēki arī nāca pie Viņa. Un tajā ir mācība arī mums, nekad nepadarīt Kristus miesu par birokrātisku organizāciju, kas drīzāk atgrūž cilvēkus nekā ved pie Viņa. Viņa jūtība pret cilvēkiem bija un ir vienkārši satriecoša. Jūtīgiem cilvēkiem šodien šajā cietsirdīgajā pasaulē dzīve var šķist vienkārši neciešama. Katra saskarsme ar citiem var kļūt mokoša. Taču Jēzus, visjūtīgākais no jebkad dzīvojušajiem cilvēkiem, to visu pieredzēja; un spīdoši tika ar to galā. Tas, kā Viņš piedeva ļaundarim krustā, kas tikko bija zaimojis Viņu līdz ar otro ļaundari, kas nenožēloja grēkus, to ļoti labi parāda. Jēzus jūtīgums deva Viņam izpratni par cilvēku garīgajām ciešanām un sāpēm, kas arī izraisīja cilvēkos nelabvēlību. Viņš saskatīja cilvēka sāpju pilnās ciešanas un nedusmojās, bet juta viņam līdzi. Un kaut kādā veidā, iespējams, Jēzus ķermeņa valodu atbildē uz ļaundaru zaimiem izprotot, viens no tiem izjuta nepieciešamību nožēlot grēkus un uzdrošinājās lūgt pēc pestīšanas.
Atcerieties, kā Viņš aicina Caķeju ēst ar Viņu, kas 1.gadsimta Palestīnā bija reliģiskas kopības zīme. Tas, ka Jēzus pieņēma viņu tādu, kāds viņš bija un ar ko nodarbojās, mudināja Caķeju uz vietas mainīt savu pieeju dzīvei – viņš apsolīja atdot cilvēkiem to, ko tas bija no tiem izspiedis. Uz jautājumu, kāpēc Viņš ēd / biedrojas ar grēciniekiem, Kungs atbildēja, ka ir nācis aicināt grēciniekus uz atgriešanos (Lk.5:32). Padomājiet, uz ko tas norāda. Viņš biedrojās ar tiem, kas bija pagalam nespēcīgi Izraēlas eklēsijā, lai atgrieztu tos pie grēku nožēlošanas; Viņa kumosa dalīšanu ar tiem varēja pielīdzināt ārsta mājas vizītei. Farizeji atzina biedrošanos tikai ar to, kas jau nožēlo grēkus; Kungs sacīja, ka Viņš biedrojas ar cilvēkiem, lai vestu tos pie grēku nožēlas. Atzīmējiet sev, kā Lk.19:1-10 Kungs piedāvā pestīšanu grēciniekiem pirms grēku nožēlas. Tā ir tā pati doma.
Atkal un atkal Viņa līdzības vērstas uz to, lai attaisnotu Viņa biedrošanos ar atstumtajiem (Lk.14:15-24; 15:1-32; Mt.18:23-25; 20:1-15; 21:28-32). Kad ķēniņa galma vīrs nāca pie Jēzus ar lūgumu dziedināt viņa dēlu, Jēzus piekrita; un vīrs devās uz mājām. Bet tikai ceļā uz mājām viņš kļuva patiesi ticīgs. Tas notika spontāni, nevis tāpēc, ka Jēzus būtu uz to uzstājis. Vai arī atcerieties sievieti ar pieciem vīriem tās mūžā, un, iespējams, ar bariņu bērnu no katra. Viņas seja un ķermenis atspoguļoja viņas dzīves stāstu. Viņa dzīvoja ar kādu, kas nebija viņas vīrs. Jēzus nelika viņai pārtraukt attiecības ar šo vīru. Viņš ļoti labi zināja, ka viņai nebija, kur iet. Sieviete, kurai bijuši pieci vīri, kam viņa būtu vajadzīga? Viņai bija bērni. Iespējams, viņas ģimene bija no viņas atteikusies. Jēzus pieņēma reālās dzīves situācijas un cilvēku nespēju pacelties augstāk. Interesanti, vai tas, ka Jēzus neuzstādīja viņai nekādas prasības, nebija mudinājis viņu normalizēt savu dzīvi. Tas veids, kādā Jēzus uztvēra šos faktus, nav vis atzinības apliecinājums, bet gan drīzāk cilvēka dzīves nīcības izpratne. Un tieši tas deva Jēzum spēku tik nelokāmi turēties pie Paša pilnības standartiem un tomēr būt tik dabiskam attiecībās ar viszemākajiem no zemajiem.
Piezīmes
- Joachim Jeremias, The Sermon on the Mount (London: Athlone Press, 1961), pp.27,28.
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
