Mājas lapa
2-20 Divdesmit pirmā gadsimta Jēzus
Ebreju prātam bija tik grūti iedomāties, ka cilvēks, kas iet pa putekļaino Galilejas ielu, ir godbijību iedvesošais Sinaja Dievs, kas atklājies miesā. Un arī mums tas sagādā grūtības. Tādēļ jau arī ir izcēlusies visa tā kņada Trīsvienības sakarā; cilvēkiem vienkārši nepietiek ticības spēka, lai iedomātos, ka reāls cilvēks varētu būt bijis tikpat reāls nevainojams Dieva Dēls. Mums arī ir grūti iedomāties, ka krustā pakārtā asiņainā, apspļaudītā, netīrā, mušu apsēstā miesa, tikpat tīkama skatam kā miesnieka bodē karājošies gaļas gabali…bija un ir pasaules pestīšana, reāls un absolūts ceļš, lai paglābtu mūs no mūsu grēkpilnās dzīves. Kunga Jēzus dzīvība bija ‘dzīvība, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies’ (1.Jņ.1:2). Dzīvība, kas bija pie Tēva, tās jūtas un domas, kas ir Viņam, bija cilvēka Jēzus dzīve un jūtas un domas un vārdi un darbi. Mums ir dziļi jāaizdomājas par to, lai mēs beidzot aptvertu, cik svarīgi tas ir. Ka cilvēks, kas pa to pašu putekļaino Nācaretes ielu gāja mājup no darba, faktiski dzīvoja dzīvi, kas bija un ir Dieva dzīvība debesīs.
Un tā mums jāiedomājas, kāds Viņš būtu šodien. Ja Viņš būtu dzīvojis jūsu pilsētā, kāds Viņš būtu? ‘Jēzus’ bija ļoti izplatīts vārds pirmā gadsimta Palestīnā. Tad 21.gadsimta angļu-sakšu Jēzu varētu saukt par Stīvu, vai krievu – Vladimiru, vai spāņu – Hosē. Viņš būtu fiziska darba strādnieks, iespējams, mehāniķis benzīntankā, kas dzīvotu netālajā ciematā. Viņš runātu vietējā izloksnē, bet ar maigi caururbjošu skatu smaidošajā bārdainajā sejā. Viņa darba biedrus pārsteidza Viņa prāta spējas un jūtīgums, taču neviens no tiem nejutās Viņa kaut kādā veidā apdraudēts. Atcerieties, ka Kungs ieguva cilvēku labvēlību; Viņš kļuva arvien slavenāks, taču neviens nevarēja iedomāties, ka Viņš ir perfektais, nevainīgais Dieva Dēls. Viņa mehāniskajā darbnīcā nebija piedauzīga rakstura plakātu pie sienām. Ne jau tāpēc, ka Jēzus būtu lūdzis tos noņemt. Viņi vienkārši sajuta Viņa attieksmi, un Viņa acis šķita redzam tiem cauri (atcerieties evaņģēlijos nereti pieminēto Jēzu, kas apgriežas un lūkojas uz kādu). Tie būs tos noņēmuši. Viņš brauca uz darbu ar riteni [vai sagrabējušu motociklu?]. Dažkārt, kad ritenim gadījās pārdurt riepu, Viņam tas bija lietū jāstiepj uz mājām. Viņš gāja iepirkties mammas, vientuļas būtnes ar neskaidru pagātni, uzdevumā, balansējot iepirkumu somas uz riteņa stūres. Reiz tās nokrita un olas saplīsa…taču Viņa ķermeņa valoda izstaroja pacietību un gandrīz vai prieku par atrašanos cilvēku kārtā, kad Viņš nesteigdamies savāca to visu. Šis Viņā mītošais prieks rod atspoguļojumu kādos 30 fragmentos, kuros redzam Kunga humora izjūtu Viņa mācības izklāstā (1). Dažreiz Viņš nevarēja atcerēties Sava mobilā numuru; vienreiz Viņš netīšām uzsēdās tam virsū un salauza taustiņu. Kad kāds puisis Viņu apstādina, lūdzot uguntiņu, Viņš smaidot atbild, ka nesmēķē, bet vēlāk Viņš sāka nēsāt līdzi šķiltaviņas, ja nu kāds atkal uzprasa. Un vecais aizmāršīgais Jāņonkuls mēdza teikt, ka Viņam patīkot lūgt Jēzum uguntiņu, jo tad var tik jauki patērzēt ar Viņu. Viņš valkāja izbalējušas Levi’s džīnas, kuras Viņš vēlāk nodeva jaunākajiem brāļiem. Kad tie kaut ko nozaudēja (piem., mājas atslēgas) un izsamisa, Viņš mēdza tiem palīdzēt meklējumos, līdz zaudētais tika atrasts. Viņš palīdzēja tiem ar mājas darbiem – mazākie uzskatīja Viņu par īstu smadzeņu podu. Citreiz Viņš spēlēja kopā ar viņiem, Viņš bija par vārtsargu, kad ciemata puikas spēlēja futbolu 4 pret 4 ar vārtiem, kas bija samesto virsdrēbju kaudze. Kaut arī Viņš bija aizņemts, tik aizņemts…un daļa Viņa prāta kavējās debesu augstumos, garīgajās lietās. Taču to nekad, itin nekad, es esmu par to vairāk kā pārliecināts…nevarēja redzēt.
Piezīmes
- See Elton Trueblood, The Humor of Christ (New York: Harper and Row, 1964).
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
