Kā Logos / Vārds tapa miesa?

2-6 Kā Logos / Vārds tapa miesa?

Kā tas notika, ka Vārds tapa miesa Jēzus personā? Tas nav tikai Viņa dzimšanas veida jautājums. „Vārda” tituls tika dots Kungam kā atzinība par Viņa sasniegumiem esot un topot par „Vārdu”, kas „tapa miesa”. Tas nebija kaut kas, kas notika ar Kungu automātiski kā neatvairāms process bez jebkādas Viņa līdzdalības. Kunga atsauces uz Veco Derību, Viņa Tēva vārda labā pārzināšana un lietošana bez šaubām spēlēja lielu lomu šai procesā, kad „Vārds tapa miesa”. Ja Pāvils atsaucas uz Kunga Jēzus vārdiem caurmērā katrā ceturtajā pantā, jādomā, ka Dieva Dēls citēja un atsaucās uz Sava Tēva vārdiem vēl biežāk. Un tas atklājas, kad mēs sākam pētīt Kunga vārdus, lai atrastu tajos saistību ar Veco Derību.

Iespējams, neapzināti Kungs lieto Sava Tēva vārdus, kad, izvests no pacietības, Viņš saka: „Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu?” (Mt.17:17). Kungs, protams, būs teicis šos vārdus aramiešu valodā – taču pārsteidzoša ir šo izteicienu līdzība ar Tēva vārdiem ebreju valodā, kuri lasāmi 4.Moz.14:27: „Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties…?” Tāpat kā dēls lieto vārdus un izteicienus ‘nu gluži kā tēvs!’, tā darīja arī Jēzus. Ar to es gribu teikt, ka Kungs necitēja un neatsaucās uz Tēva vārdiem, kas lasāmi Vecajā Derībā, tā, kā to darīja, teiksim, Pāvils vai Pēteris. Būdams Tēva Dēls, Viņš runāja gluži tāpat kā Tēvs. Protams, ka Viņa prāts bija Rakstu piesātināts, bet, neskatoties uz to, ir saskatāma līdzība vārdu lietojumā un to pamatā esošajā domu gājumā, kas pastāv tikai tēvu un dēlu starpā. Un Viņa vārdi Mt.17:17 = 4.Moz.14:27, man šķiet, itin labi ilustrē šo domu.

Vēl pārsteidzošāks šķiet šo atsauču uz Veco Derību līmenis, dziļums un daudzveidība, kad mēs atceramies, ka daži no tiem bija sarunā izteikti vārdi, kas noteikti nebija iepriekš sagatavoti. Literatūru var meistarīgi piesātināt ar daudzveidīgām atsaucēm. Bet runātāja atsauču dziļums liek apbrīnot Viņa prāta darbības dziļumu. Taču Kunga gadījumā tas atspoguļo Viņa pilnīgo Tēva vārda atziņu, vārda patiesā gara apjausmu. Viņš to elpoja, domāja, runāja, dzīvoja to. Un tas atspoguļojās visā, ko Viņš sacīja. Viņš patiesi bija „vārds, kas tapa miesa”. Zemāk ir minēti tikai daži Jēzus pirmo vārdu piemēri; taču šo sarakstu var turpināt. Fakts ir tas, ka caurmērā Kungs atsaucas uz Veco Derību vismaz trīs reizes katrā pantā! Tas nozīmē, ka teikumā katrs izteiciens, kuru Viņš lieto, kā to liecina pieraksti, ir atsauce uz Viņa Tēva vārdiem. To varētu pielīdzināt tēvu zaudējušā dēla sajūsmai, kad Viņš atrod Sava nelaiķa tēva vārdus un dedzīgi uztver to jēgu tā, kā to nespētu izdarīt neviens cits.

Jēzus vārdi	Sasaucas ar Veco Derību
Mt.3:15 Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību.	Ecēh. 18:19,21 darījis taisnību, pildījis likumus
Mt.4:4 Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.	5.Moz.8:3 citēts burtiski
Mt.4:7 Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.	5.Moz.6:16 citēts burtiski
Mt.4:10 Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu pielūgt un Viņam vien kalpot.	5.Moz.6:13 citēts burtiski
Mt.5:3 Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.	Ps.40:18; Jes.41:17; 61:1
Mt.5:4 Svētīgi tie, kam bēdas:	Jes.61:1-3; 66:2
jo tie tiks iepriecināti	Jes.40:1
Mt.5:5 Svētīgi lēnprātīgie:	Ps.37:11,20; Jes.60:21; Sal.pam.22:24,25; 25:8,15
jo tie iemantos zemi	1.Moz.15:7,8; 2.Moz.32:13
Mt.5:6 Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.	1.Moz.49:18; Ps.17:15; 119:20; Jer.23:6; Jes.45:24; 51:1; 55:1; 65:13
Mt.5:7 Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību	2.Sam.22:26,27; Ps.18:25,26
Mt.5:8 Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs	2.Moz.33:20; Ījaba19:25-27; Ps.17:15; Jes.6:5; 38:3,11

Ja jūs izsekojat dažām no šīm atsaucēm – un to ir daudz vairāk, nekā es šeit esmu izvēlējies uzskaitīt – kļūst skaidrs, ka Kunga prāts spēj darboties vairākos dažādu atsauču līmeņos vienlaicīgi. Tas nozīmē, ka mēs varam runāt ne tikai par Viņa lielisko Sava Tēva vārda pārzināšanu. Viņam piemita intelektuālā spēja, kā jau paša Dieva Dēlam, domāt un runāt vairākos līmeņos vienlaicīgi. Līdz ar to Viņa vārdi bija Dieva domu un vārdu piesātināti. Viņš tik lielā mērā, tik dziļi un pilnīgi bija „Vārds, kas tapa miesa”. Un, analizējot tās vietas Vecaja Derībā, no kurām Kungs citēja, mēs atrodam, ka Viņam bija iemīļotākas vietas – kā jau tas no cilvēka sagaidāms. Šķiet, ka Viņam īpaši bija iepatikušās atsauces uz „Kalpu” Jesajas pēdējās nodaļās; kā arī Psalmos. No šīm divām grāmatām Viņš citē burtiski un brīvi ar pārliecību un atbilstību, kas liecina par teksta perfektu pārzināšanu. Bet tas veids un apjoms, kādā Viņš to visu piemēro Sev, patiesi apstiprina to, ka Viņā „Vārds tapa miesa”.