Mājas lapa
11 Kas bija Melhisedeks?
Runājot par Melhisedeku Vēstulē ebrejiem, autors atzīst, ka viņš runā par lietām, kuras saprotamas tikai ļoti nobriedušiem ticīgajiem (Ebr.5:10,11,14). Tādēļ nav saprātīgi pamatmācībā balstīties uz šiem pantiem. Arī tiem, kas tikai sāk mācīties Rakstu pamatu pamatus nav jāsaskata šajos pantos kaut kas draudīgs.
„Šis Melhisedeks, Salemas (Jeruzalemes) ķēniņš, visuaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja” un tālāk par viņu teikts, ka viņš ir „bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta (ģenealoģijas); viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet Dieva Dēlam līdzināms” (Ebr.7:1,3). Daži no tā secina, ka Jēzus burtiski pastāvēja pirms dzimšanas un tādēļ Viņš nebija cilvēku izcelsmes.
Jēzum ir Tēvs (Dievs) un māte (Marija) un cilts raksti (skat Mt.1, Lk.3 un salīdz. ar Jņ.7:27). Tādēļ ‘Melhisedeks’ nav attiecināms uz viņu personīgi. Turklāt, Melhisedeks bija „Dieva Dēlam līdzināms” (Ebr.7:3); viņš nebija pats Jēzus, taču starp viņiem pastāvēja noteikta līdzība, kuru autors izmanto mācību procesā. „Pēc Melhisedeka līdzības ceļas cits priesteris”, Jēzus (Ebr.7:15), kas bija iecelts par priesteri „pēc Melhisedeka kārtas” (Ebr.5:5,6).
Vēstulē ebrejiem teikto par Melhisedeku nav jāuztver burtiski. Ja Melhisedekam burtiski nebūtu ne tēva, ne mātes, tad jau viņš varētu būt tikai Pats Dievs; jo Viņš ir vienīgais, kam nav iesākuma (1.Tim.6:16; Ps.90:2). Taču to noliedz Ebr.7:4: „Redziet, cik liels ir tas (angļu tekstā: cik liels ir tas cilvēks)”, kā arī tas, ka cilvēki viņu varēja redzēt (Dievu nevar redzēt) un, ka viņš ir upurējis Dievam. Ja viņu sauc par cilvēku, tad viņam bija jābūt vecākiem. Tam, ka viņš ir „bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta” jāattiecas uz šādu pierakstu trūkumu. Ķēniņienes Esteres vecāki arī nav atrodami Rakstos, tādēļ viņa ir līdzīgi raksturota. Mordohajs „bija uzaudzinājis… Esteri, sava tēvoča meitu, jo viņai nebija nedz tēva, ne mātes... un kad viņas tēvs un māte bija miruši, Mordohajs viņu pieņēma sev par meitu” (Estere 2:7). Vēstules ebrejiem autors rakstīja kā ebrejs ebrejiem un brīžiem tas izpaudās rabīniem raksturīgajā izteiksmes veidā. Saskaņā ar rabīnu principu, „kas nav tekstā, tas arī nepastāv” (1) – un, šķiet, ka tas arī ir pamatā izteiktajam apgalvojumam, ka Melhisedeks ir „bez tēva”. Tā kā radīšanas grāmatas tekstā viņa tēvs nav minēts, tad viņš bija „bez tēva”, taču tas nenozīmē, ka viņš patiesībā bija bez tēva. Reiz tas Rakstos nav minēts, tad, saskaņā ar rabīnu principiem, viņam tāda nebija.
1.Mozus grāmatā parasti ļoti sīki aprakstīti visu tajā darbojošos personu cilts raksti. Taču Melhisedeks parādās uz skatuves bez iepriekšēja pieteikuma, bez cilts rakstiem un tikpat pēkšņi izzūd no redzes loka. Taču nepaliek nekādu šaubu par to, ka viņa personība ir augstu vērtējama, pat dižais Ābrahāms maksāja viņam desmito daļu un tika viņa svētīts, kas neapšaubāmi norāda uz Melhisedeka pārākumu (Ebr.7:2,7).
Atsauce uz Rakstiem ir būtiska, jo pirmajā gadsimtā pastāvēja reāla problēma, kuru varēja atrisināt tikai Melhisedeka pieminēšana. Ebreji sprieda tā:
‘Jūs, kristieši, apgalvojat, ka tagad Jēzus var būt mūsu augstais priesteris, kas nodod mūsu lūgšanas un darbus Dievam. Bet priesterim ir jābūt noteiktiem cilts rakstiem, kas pierādītu, ka viņš ir cēlies no Levija cilts. Un jūs tak paši atzīstat, ka Jēzus ir cēlies no Jūdas cilts (Ebr.7:14). Piedodiet, bet mūsu vadonis un piemērs ir Ābrahāms (Jņ.8:33,39), un mēs nerespektēsim šo Jēzu.’
Atbilde skan:
‘Bet atcerieties Melhisedeku. Radīšanas pieraksti norāda, ka tik varenam priesterim nebija cilts rakstu; un Mesijam ir jābūt kā ķēniņam, tā arī priesterim, kura priestera amats ir pēc Melhisedeka kārtas (Ebr.5:6 salīdz. ar Ps.110:4). Ābrahāms bija zemāks par Melhisedeku, tātad jums ir jāpārslēdzas no Ābrahāma svarīguma izcelšanas uz Jēzu un jāizbeidz piešķirt tik lielu vērību cilts rakstu jautājumam (skat 1.Tim.1:4). Ja jūs nodosities pārdomām par to, cik lielā mērā Melhisedeks ir Jēzus pirmtēls (proti, viņa dzīve vēstīja par Jēzus nākšanu), tad jūs labāk sapratīsiet arī Kristus darbu’.
Un arī mums ir no tā jāmācās.
Piezīmes
(1) See James Dunn, Christology in the Making (Philadelphia: Westminster, 1980), p.276, note 59.
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
