Dabūt grāmatu
" Bībeles Pamati"
bezmaksas!

 

ĪSTENAIS NELABAIS:Ko Bībele saka par velnu

English-Latvian Parallel New Testament / Jaunā Derība Angļu un latviešu paralēls izdevums

2-2 „Vārds bija pie Dieva”

Ebreju valodā izteiksmes veids „pie” nozīmē ‘kāda klātbūtnē’. 2.Ķēn. 5:1,2 tā pati doma ir izteikta, ka Naamans bija sava kunga „priekšā”. Tāpat ir runāts par meiteni no Izraēla zemes, kas bija kļuvusi par Naamana sievas kalponi. Kad mēs lasām, ka vārds bija „pie” Dieva, tas nozīmē, ka šis vārds bija vienmēr Dieva priekšā, Viņa klātbūtnē, Viņa perspektīvā. Abstraktā jēdziena logos sakarā, doma protams ir tajā, ka Dieva nodomā ir vienmēr bijis šis plāns par Dēlu, tas ir bijis Viņa priekšā / perspektīvā.

Gudrība Salamana pamācībās

Jāņa 1 pamatdoma atkārtoti izteikta Salamana pamācībās 8. Iesākumā bija logos / vārds / nodoms pie Tēva. Viņa doma par Dēlu nedzima pēdējā minūtē, kā kaut kāds līdzeklis, lai tiktu galā ar negaidīto cilvēka grēka problēmu, kā daži kritiķi un viltus mācītāji pirmajā gadsimtā mācījuši. Faktiski, es domāju, ka nekļūdos, pieņemot, ka, runājot par logosu, kas iesākumā bija pie Dieva, Jānim bija prātā Salamana pamācības 8.

Sal.pam.8:22-3 lasām: „Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa jau no pirmlaikiem. Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju, iekāms Tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū. Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri Savu augsto debess jumu. Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas, kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šīm robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei, tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem”.

Galvenais jautājums ir, vai  ar „gudrību” Salamana pamācībās ir domāts personīgi Kungs Jēzus. Viena acu uzmetiena pietiek, lai saprastu, ka gudrība personificē sievieti. Gudrība Salamana pamācībās stāv pie pilsētas vārtiem un aicina vīrus ieklausīties viņā. Viņa mīt līdzās atziņai (Sal.pam.8:12) un Salamana laikā kliedza uz vīriem, kas iegāja pa vārtiem pilsētā (Sal.pam.8:1-3). Nekas no tā nav jāuztver burtiski. „Gudrība” ir gudrība, kaut arī tā ir personificēta. Gudrība „piemita” Dievam – taču ebreju valodā vārds, kas tulkots „piemita”, Stronga vārdnīcā tiek definēts kā „radīt”. Kad Dievs uzsāka savu ceļu ar cilvēkiem, Viņam bija principi un mērķi. Viņš tos neizgudroja jau būdams šai ceļā. Un uz to norādīja Jāņa pirmā gadsimta kritiķi. Tādēļ Jānis atsaucās uz Salamana pamācībām 8, skaidrojot, ka Tēva pamata mērķis tika iemiesots un rezumēts Viņa Dēla personā; un šis logos tika Tēva radīts / iedomāts no paša sākuma. Tēvs it kā izperināja plānu. Pat ja mēs liekam vienādojuma zīmi starp gudrību un Jēzus personību, Viņš tomēr tika Tēva radīts / ieņemts. Tas nedaudz atšķiras no Trīsvienības jēdziena par ‘neradīto’ Jēzu, kas ‘pastāvējis mūžīgi’. Gudrība bija „palīdze darbos un to kārtotāja” (Sal.pam.8:30) – tai ziņā, ka visa Dieva dabas radīšana notika saskaņā ar un ievērojot „gudrības” principus. Jāņa atsauce uz Sal.pam.8 parāda, ka šī gudrība bija vispirmām kārtām jāiemieso un jārealizē Dieva Dēlā. No tā izriet, ka visa radība bija ieplānota jau ar Kungu Jēzu iecerē. Un kaut kādā veidā tā runā par Viņu, tiks Viņa lietota, un tiks Viņa atsvabināta un atpestīta no „iznīcības verdzības”, lai iegūtu Dieva bērnu apskaidrību un svabadību (Rom.8:21-24). Un, iespējams, tāpēc mēs sajūtam, ka Dieva Dēls bija tik dīvainā saskaņā ar apkārtējo radību un varēja tik viegli gūt dziļi garīgu mācību no apkārtējiem putniem, puķēm un mākoņiem. „Tad es biju pie Viņa [ebreju; Viņa priekšā]” (Sal.pam.8:30) ir tā doma, kas bija Jņ.1:1 grieķu teksta pamatā: „Vārds bija Dievs [Viņa priekšā]”. Jēzus kā persona nebija pie Dieva vai Dieva priekšā; tas bija vārds / gudrība / logos, kas bija, un tas vēlāk „tapa miesa” Kunga Jēzus personā. Un šis logos bija „gudrība” Salamana pamācībās.

Mēs esam demonstrējuši, ka Jāņa evaņģēlijs sākas ar domu, ka Vecās Derības Dieva „vārds” tapa miesa Kunga Jēzus personā. Taču faktiski Jānis turpina šo tēmu visa evaņģēlija garumā. Viņš pastāvīgi atsaucas uz lietām, kuras ebreji redzēja kā Toras simbolus – un attiecina tās uz Jēzu. Piemēri ietver maizi / mannu un ūdeni, kā arī gaismu. ‘Mozus liecība’ runā par Toru kā par „gaismu, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk pasaulē” – un tie ir tie paši vārdi, kurus Jānis  Jņ.1:9 attiecina uz Kristu. Paturot to prātā, ir interesanti atklāt, ka gandrīz visas Jāņa evaņģēlija prologa frāzes sasaucas uz ebreju rakstnieku teikto par „Dieva gudrību”, it īpaši Salamana pamācībās un apokrifiskajos rakstos, kas pazīstami kā „Salamana gudrības un garīdzniecība” (1). Un viņu izpratnē „gudrība” pirmām kārtām attiecās uz Toru. Piemēram, Jņ.1:14 apgalvo, ka Kungs Jēzus kā vārds, kas tapa miesa, „mājoja mūsu vidū”. Taču Ecclus.24:8 runā par Gudrību, kas ‘mājoja’ Izraēla vidū. Tā kā Izraēls tuksnesī dzīvoja teltīs, Dievs arī nāca un dzīvoja ar tiem teltī – kuru sauca par tabernākulu; telti, kurā varēja sastapt Dievu. Doma bija tajā, ka Dievs nebija kaut kur tālu prom no viņiem. Viņš izvēlējās nākt un būt viņiem līdzīgs – viņi dzīvoja teltīs, tad arī Viņš dzīvoja teltī. Viņš necēla lielu māju vai pili, kur dzīvot – jo Viņa tauta tā nedzīvoja. Viņš ‘mājoja’ teltī tāpat kā viņi. Tas jau iepriekš vēstīja par Kunga Jēzus patieso cilvēcību, jo cilvēka stāvoklis pasaulē 1.Kor.5:1 tiek pielīdzināts teltij. Tātad viss Jāņa evaņģēlija prologs patiesībā pierāda nevis to, ka ‘Jēzus bija Dievs’, bet gan tieši pretējo. Iepriekš pastāvēšanu ebreji piedēvēja Torai un Gudrībai un tā, kad Jānis parāda, ka sākotnējā Gudrība / Tora / logos / vārds, kas bija no iesākuma, tagad ir piepildījušies un stājušies spēkā Jēzū, viņš lieto to pašu ‘iepriekš pastāvēšanas’ valodu, lai uzsvērtu šo faktu. Piemēram, Mišna apgalvoja  (Aboth Nathan), ka „Pirms pasaule tika radīta, Tora tika uzrakstīta un tā glabājās Dieva azotē” (2). Jānis vēlējās, lai viņa tautieši ebreji atmestu šīs fantastiskās idejas un saprastu, ka tieši tagad Dieva Dēls ir Dieva paspārnē Debesīs (Jņ.1:18). Tieši tagad Viņš ir vārds, kas tapa miesa.

Piezīmes

1. To ļoti sīki apraksta Rendel Harris, The Origin of the Prologue to St.John’s Gospel (Cambridge: C.U.P., 1917).
2. Cited in C.H. Dodd, The Interpretation of the Fourth Gospel (Cambridge: C.U.P., 1953), p.86.

PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati

 

1-1 Dieva personība || 1-2 Kas izriet no viendievības | 1-3 Dieva izpausme | 1-4 Dieva Gars || 1-5 Vai Svētais Gars ir persona? | 1-6 Personifikācijas princips | 1-7 Apsolījumi Ēdenē | 1-8 Apsolījumi Ābrahāmam | 1-9 Apsolījumi Dāvidam | 1-10 Vecās Derības pravietojumi par Jēzu | 1-11 Dzimšana no jaunavas | 1-12 Kristus vieta Dieva plānā | 1-13 Vai Jēzus radīja zemi? | 1-14 Jēzus nav iepriekš pastāvējis: Nu un tad? | 1-15 Atšķirības starp Dievu un Jēzu | 1-16 Jēzus daba | 1-17 Jēzus cilvēcība | 1-18 Jēzus uzvara | 1-19 Jēzus asinis | 1-20 Jēzus un Mozus bauslība | 1-21 Jēzus kā mūsu pārstāvis | 1-22 Kristus augšamcelšanās nozīme priekš mums | 1-23 Kristus mira par mani: Tad kas man būtu jādara? | 1-24 Kristus iedvesma ikdienas dzīvē |

TREŠĀ NODAĻA: Kā īstenais Kristus tika pazaudēts