Mājas lapa
2-15 Jēzus radikālā autoritāte
Kungs nereti uzsāka savu runu ar vārdu „Āmen” – ‘patiesi’, ‘protams’, ‘droši…Es jums saku…’. Taču parasti šis vārds noslēdza kādu teikumu, lūgšanu vai apgalvojumu (1). Bet Kungs ievadīja Savu runu ar to. Un šī Viņa stila iezīme ir nepārprotami saistījusi visu evaņģēliju rakstītāju uzmanību. Marks to piemin 13 reizes, Matejs - 9 reizes, Lūka – 3 reizes un Jānis – 25 reizes. Un arī mums būtu jāuztver šī fakta zīmīgums. Jeremias arī piemin, ka vārdu amen „ebreju valodas praksē lieto, lai apstiprinātu, piekristu vai piesavinātos kādas citas personas vārdus, taču Jēzus to lieto, lai izteiktu piekrišanu saviem ievadvārdiem… ja kāds savu lūgšanu beidza, sakot amen, tas tika uzskatīts par neziņas izrādīšanu”. Tādējādi, Jēzus ievadīja radikāli jaunu runāšanas veidu. Kunga ārkārtīgās autoritātes sajūta neizraisīja apsmieklu, it kā tie būtu kāda pašapmāna pārņemta ‘svētā’ murgi. Jo pūļi viņu apsēda un pat rūdītie sargi, kuriem bija jāapcietina Jēzus, atteicās izpildīt šo uzdevumu, aizbildinoties ar cilvēciski nepārliecinošo argumentu, ka „nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis”. Un tā ir tā pārsteidzošā galīgās autoritātes sajūta, ko mēs, kas Viņu nekad neesam sastapuši un paši ar savām ausīm Viņa vārdus neesam dzirdējuši, brīnumainā veidā sajūtam pat šodien. Tas ir iedvesto evaņģēliju pierakstu spēks, taču tas ir arī ārkārtīgi iespaidīgās Personības spēks, ko šie pieraksti pārraida. Kunga autoritātes izjūta palīdz izskaidrot arī Jņ.8:17,18 pausto loģiku. Jūdi apsūdz Viņu, ka Viņš pats liecinot par Sevi, tādēļ arī Viņa liecība nav patiesa. Kungs atbild, ka bauslībā ir rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir patiesa. Un Viņš turpina, ka Viņš ir viens, kas liecina par Sevi, kā arī Tēvs: „Es esmu viens, kas liecina par Sevi, un par Mani liecina Tēvs, kas Mani sūtījis”. Bet tieši to jau viņi arī bija teikuši, ka Viņš liecina par Sevi un tādēļ: „Tava liecība nav patiesa” (Jņ.8:13). Taču šķiet, ka Viņa atbilde tos būs apklusinājusi. Acīmredzot Viņam piemītošā autoritāte bija tik liela, ka Viņa liecība par Sevi bija pietiekoša liecība.
Piezīmes
- Skat rakstu „Amen” Joachima Jeremias grāmatā New Testament Theology (New York: Scribner’s, 1971), pp.35,36.
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
