Mājas lapa
2-4 Jēzus – Palestīnas ebrejs
Un tā, man šķiet, mēs esam nonākuši pie izšķirošā jautājuma mūsu centienos radīt īstenā Jēzus tēlu. Ko cilvēki redzēja Jēzū, kad Viņš gāja pa ielu, kasījās, šķaudīja, vai varbūt jautāja, kā nokļūt līdz kāda mājām…? Viņi pilnīgi noteikti neredzēja nimbu ap Viņa galvu. Pareizticīgā un katoļu baznīcas ir nodarījuši lielu kaitējumu cilvēkiem, uzspiežot tiem šādu Jēzus tēlu. Cilvēki redzēja Viņā cilvēku. Cilvēcīgu tik lielā mērā, ka viņu izbrīns bija neviltots, kad Viņš kādu dien sinagogā netieši paziņoja, ka būtībā Viņš ir Mesija. Mēs lasām, ka Jēzus „Nāk Savā tēva pilsētā” (Mk.6:1) – kas nepārprotami atspoguļo Viņa cilvēcību, ka Viņam ir „Sava” pilsēta – šeit uz zemes, nevis kādā iepriekš pastāvošā veidā Debesīs! Arī Viņam dotais vārds ir no parastākajiem ebreju vārdiem. Jēzus brāļiem arī bija visizplatītākie tolaik vārdi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda (Mt.13:55; Mk.6:3). Es zinu, ka mēs to zinām, bet atcerieties, ka Jēzum patiesi bija mūsu daba. Viņš uztvēra tirgus smakas, kad Viņš gāja palīgā raudošam bērnam, kas bija noklīdis no mammas. Patiesi, no Palestīnas ebreja balsenes nāca Visuvarenā Dieva vārdi. Tieši tā, cilvēka Jēzus miesā un ķermeņa uzbūvē Dievs izpaudās miesā. Taču šis brīnumainais cilvēks, šī radība, šis Dieva Dēls, kam nebija tēva no cilvēku cilts, tāpat kā jebkurš cits varēja smieties par kāda notikumu smieklīgo pusi. Viņa rokas bija strādnieka cilvēka rokas. Aprakstos Viņš vienmēr iet kājām – un ir izskaitļots, ka Savas kalpošanas laikā Viņš ir nostaigājis kādus 10 000 km. Viņš gulēja zem olīvkokiem Eļļas kalna pakājē; Cilvēka Dēlam nebija vietas, kur nolikt Savu galvu. No tā izriet arī, ka Viņa izskats nereti bija diezgan raupjš, kājām bija jābūt tulznainām, ādai nodegušai. Palestīna tolaik mudžēja no bandītiem. Kungam neizbēgami vismaz reizi bija jāpiedzīvo laupīšana un draudi. Viņam droši vien bija jāpārdzīvo arī tas, ko piedzīvo ikviens, kam uzbrūk laupītāji: sākotnējais šoks, doma par to, ‘ko vēl viņi man nodarīs…?’, nepatīkamā sajūta, kas paliek, kad tu atmiņā atkal un atkal izdzīvo notikušo. Šīs sajūtas Viņam nebūs bijušas svešas.
Viņš „bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās”, kā Jesaja tik sen atpakaļ bija pravietojis. Iespējams, ir pat grūti iedomāties lielā laika atstatuma dēļ, cik lielā mērā izpaudās Jeruzalemes ebreju nicinājums pret Galileju. Kaut gan Galileja atradās tikai kādu 100 km attālumā no Jeruzalemes „tikai izņēmuma gadījumā kāds Jeruzalemes iedzīvotājs dotos uz attālo Galilejas provinci, kā teikts Jāzepa Flavija „Dzīvē”… ceļojums uz Romu Jeruzalemes labāko aprindu iedzīvotājam bija daudz paredzamāks par došanos uz provinciālo Galileju, kas bija pasaules mala…Jūdejas ļaudis nicināja neizglītotos galiliešus un daudz ko neinteresējās par šo attālo provinci” (1). Taču tieši no šejienes nāca Dieva Dēls! Tieši no šīs attālās, parastās, necilās vietas nāca pasaulē Dieva svētais bērns, lai mainītu šo pasauli. Un tā, ja jūs arī jūtaties kā niecība, kas nevar līdzināties citiem, necilas izcelsmes…tieši tajā jau arī ir Dieva izpausmes brīnums. Tieši caur tevi un mani, nomales bērniem, neizglītotiem, nekam nederīgiem, mēmiem…Visuvarenais Dievs atklājas šai pasaulei.
Piezīmes
- Martin Hengel, The Geography of Palestine in Acts, in Richard Bauckham, ed., The Book of Acts, Vol.4 (Carlisle: Paternoster, 1995), p.33.
PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati
Kāpēc tika pieņemta Trīsvienība 3-1 Pielāgošanās pagānismam | 3-2 Patiesa intelektuāla neveiksme? | 3-3 Domas, ka Jēzus nav cilvēks, psiholoģiskā pievilcība | 3-4 Ebreju ietekme uz Trīsvienību | 3-5 Netīrā politika un Trīsvienības doktrīna | 3-6 Trīsvienība: vēlme pēc atzīšanas | 3-7 Kā tika pazaudēts īstenais Kristus |
