Dabūt grāmatu
" Bībeles Pamati"
bezmaksas!

 

ĪSTENAIS NELABAIS:Ko Bībele saka par velnu

English-Latvian Parallel New Testament / Jaunā Derība Angļu un latviešu paralēls izdevums

4 „Dievs ir Gars” (Jņ.4:24)

Dieva Gars ir Viņa vara vai elpa, caur kuru Viņa svarīgākā patība, Viņa būtība un raksturs atklājas cilvēkam Gara veiktajās darbībās. Tādējādi, „Dievs ir Gars”, kā teikts Jņ.4:24, ir jātulko pareizi, jo Viņa gars atspoguļo Viņa personību. Dieva apraksti ir ļoti dažādi, piem.

• „Mūsu Dievs ir uguns, kas iznīcina” (Ebr.12:29)
• „Dievs ir gaisma” (1.Jņ.1:5)
• „Dievs ir mīlestība” (1.Jņ.4:8)
• „Vārds (grieķu logos –plāns, nodoms, ideja) bija Dievs” (Jņ.1:1).

Tātad „Dievs ir” Viņa raksturojumi. Skaidrs, ka ir aplami uzstāt, ka abstraktais jēdziens mīlestība ir ‘Dievs’, tikai tāpēc, ka mēs lasām „Dievs ir mīlestība”. Mēs varam par kādu teikt, ka viņš ir ‘pati labestība’, bet tas nenozīmē, ka viņš reāli neeksistē – tas, kā viņš rīkojas, atklāj mums labestības jēdziena saturu.

Tā kā gars ir Dieva spēks, mēs it bieži lasām, ka Dievs sūta vai pavēl garam darīt lietas saskaņā ar Viņa gribu un raksturu. Var minēt ne mazums piemēru, kas parāda atšķirību starp Dievu un Viņa Garu.

• „Tas (Dievs), kas viņa sirdī ielika Savu Svēto Garu” (Jes.63:11)
• „Es (Dievs) likšu uz Viņu (Jēzu) Savu Garu” (Mt.12:18)
• „Tēvs no debesīm dos Svēto Garu” (Lk.11:13)
• „Es redzēju Garu nonākam…no debesīm” (Jņ.1:32)
• „Es (Dievs) izliešu no Sava Gara pār visu miesu” (Ap.d.2:17).

 

Patiesi, biežās atsauces uz „Dieva Garu” ir pietiekams pierādījums tam, ka gars nav personīgi Dievs. Šīs atšķirības starp Dievu un Viņa Garu ir vēl viena grūtība, ar ko saskaras tie, kas tic ‘trīsvienībai’, kurā starp Dievu Tēvu, Jēzu un Svēto Garu tiek likta vienlīdzības zīme.    

Loti svarīgi ir tas, ka bezpersonisks Dievs padara lūgšanu bezjēdzīgu – iznāk ka lūgšana ir dialogs starp mūsu apziņu un Dieva jēdzienu, kas pastāv mūsu prātā. Mums pastāvīgi atgādina, ka mēs lūdzam Dievu debesīs (Sal.māc.5:1; Mt.6:9; 5:16; 1.Ķēn.8:30), un ka Jēzus tagad ir tur, pie Dieva labās rokas, lai pārraidītu mūsu lūgšanas (1.Pēt.3:22; Ebr.9:24). Ja Dievs nav personīgs, tad šie panti zaudē savu nozīmi. Taču ja Dievu saprot kā reālu, mīlošu Tēvu, lūgšana Viņam kļūst par reālu, taustāmu lietu – faktiski sarunu ar citu būtni, kura, kā mēs ticam, ļoti vēlas un spēj atsaukties.

PIRMĀ NODAĻA: Bībeles Pamati

 

1-1 Dieva personība || 1-2 Kas izriet no viendievības | 1-3 Dieva izpausme | 1-4 Dieva Gars || 1-5 Vai Svētais Gars ir persona? | 1-6 Personifikācijas princips | 1-7 Apsolījumi Ēdenē | 1-8 Apsolījumi Ābrahāmam | 1-9 Apsolījumi Dāvidam | 1-10 Vecās Derības pravietojumi par Jēzu | 1-11 Dzimšana no jaunavas | 1-12 Kristus vieta Dieva plānā | 1-13 Vai Jēzus radīja zemi? | 1-14 Jēzus nav iepriekš pastāvējis: Nu un tad? | 1-15 Atšķirības starp Dievu un Jēzu | 1-16 Jēzus daba | 1-17 Jēzus cilvēcība | 1-18 Jēzus uzvara | 1-19 Jēzus asinis | 1-20 Jēzus un Mozus bauslība | 1-21 Jēzus kā mūsu pārstāvis | 1-22 Kristus augšamcelšanās nozīme priekš mums | 1-23 Kristus mira par mani: Tad kas man būtu jādara? | 1-24 Kristus iedvesma ikdienas dzīvē |

TREŠĀ NODAĻA: Kā īstenais Kristus tika pazaudēts