Atšķirības starp Dievu un Jēzu

1-15 Atšķirības starp Dievu un Jēzu

Ir jāspēj līdzsvarot tie panti, kuros uzsvērts, ka „Dievs bija Kristū”, ar tiem, kas izgaismo Viņa cilvēciskumu. Pēdējie izslēdz jelkādu iespēju dot Bībelē balstītu pamatojumu tam, ka Jēzus ir Pats Dievs, kā to maldīgi apgalvo Trīsvienības mācība. (Trīsvienības ideju pieņēma Nikajas padome 325.gadā, agrīnajiem kristiešiem tā nebija pazīstama). Vārds ‘trīsvienība’ nav sastopams Bībelē. Uzsākot šīs nodarbības, atcerēsimies, ka pestīšana ir atkarīga no tā, ka mēs atzīstam reālo Jēzu Kristu (Jņ.3:36; 6:53; 17:3). Kad mēs esam nākuši pie patiesas izpratnes par Viņa uzvaru pār grēku un nāvi, mēs varam kristīties Viņa Vārdā, lai līdz ar Viņu gūtu pestīšanu.

Visskaidrāk attiecības starp Dievu un Jēzu ir izteiktas 1.Tim.2:5: „Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus”. Pārdomājot izcelto vārdu jēgu, nonākam pie sekojošiem secinājumiem.

Tā kā ir tikai viens Dievs, Jēzus nevar būt Dievs; ja Tēvs ir Dievs un arī Jēzus ir Dievs, tad ir divi Dievi. „Bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs” (1.Kor.8:6). Tādēļ ‘Dievs Tēvs’ ir vienīgais Dievs. Tātad nevar būt ne runas par atsevišķu būtni, kuru sauktu ‘Dievs Dēls’, kā apgalvo maldīgā Trīsvienības mācība. Arī Vecā Derība attēlo Jahvi kā vienu Dievu Tēvu (piem., Jes.63:16; 64:8).
Pie tam ir vēl arī starpnieks, cilvēks Kristus Jēzus – „…kā arī viens starpnieks…”. Vārdi „kā arī” norāda uz atšķirību starp Kristu un Dievu.
Tā kā Kristus ir „starpnieks”, tas nozīmē, ka Viņš ir vidutājs. Starpnieks starp grēcīgo cilvēku un bezgrēcīgo Dievu nevar būt pats par bezgrēcīgo Dievu; tam bija jābūt bezgrēcīgam cilvēkam, kam piemīt cilvēka daba. „Cilvēks Kristus Jēzus” pārliecinoši atbalsta šī skaidrojuma pareizību. Neskatoties uz to, ka Pāvils rakstīja jau pēc Jēzus pacelšanās debesīs, viņš nerunā par „Dievu Jēzu Kristu”.

Mums tiek vairākkārt atgādināts, ka „Dievs nav cilvēks” (4.Moz.23:19; Hoz.11:9); taču Kristus nepārprotami bija „Cilvēka Dēls” vai, kā Jaunajā Derībā bieži lasām – „cilvēks Kristus Jēzus”. Grieķu tekstā Viņu sauc par anthropos dēlu, proti, cilvēces dēlu. Ebreju domāšanā „cilvēka Dēls” nozīmēja parastu mirstīgo cilvēku (Jes.51:12). „Jo kā (cilvēkā) Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū (cilvēkā) visi tiks dzīvi darīti” (1.Kor.15:21). Taču tajā pat laikā Viņš bija arī „Visu-augstākā Dēls” (Lk.1:32). Tā kā Dievs ir „Visu-augstākais”, neviens nevar būt par Viņu augstāks; „Visu-augstākā Dēls” nevar pats personīgi būt par Dievu. Jau pats valodas izteiksmes veids Dieva un Dēla aprakstā parāda starp tiem esošo atšķirību. Dēls var būt līdzīgs tēvam, bet nevar būt viena un tā pati persona, nevar arī būt tikpat vecs kā tēvs.

Saskaņā ar tikko pausto ir vairākas acīmredzamas atšķirības starp Dievu un Jēzu, kas nepārprotami liecina par to, ka Jēzus nav pats Dievs.

DIEVS	JĒZUS
„Kārdināšanām Dievs nav pieejams” (Jēkaba 1:13).	Kristus, „kas tāpat kārdināts visās lietās” (Ebr.4:15).
Dievs nevar mirt – Viņš ir nemirstīgs pēc dabas (Ps.90:2; 1.Tim.6:16).	Kristus mira un trīs dienas bija zemes klēpī (Mt.12:40; 16:21). Kristus ir bijis nāves „varā” (Rom.6:9).
Kristus atgriešanās laiks ir zināms tikai Tēvam (Ap.d.1:7).	Kristum nebija zināms Viņa atgriešanās laiks (Mt.24:36).
Cilvēks nevar redzēt Dievu (1.Tim.6:16; 2.Moz.33:20).	Cilvēki ir redzējuši Jēzu un cilvēku rokas ir To aptaustījušas (1.Jņ.1:1).

Kad mēs tiekam kārdināti, mēs esam spiesti izvēlēties starp grēku un paklausību Dievam. Nereti mēs izvēlamies nepaklausīt Dievam; Kristus bija to pašu izvēļu priekšā, taču Viņš vienmēr izvēlējās būt paklausīgs. Tādējādi Viņam bija iespēja grēkot, kaut gan Viņš to nekad nedarīja. Mēs jau parādījām, ka 2.Sam.7:12-16 apsolītais Dāvida dzimums nepārprotami bija Kristus. 14.pants runā par Kristus iespēju būt nepaklausīgam: „Ja tad viņš pret Mani apgrēkosies, tad Es viņu pārmācīšu.”

Virsnieks teica Jēzum, ka tāpat kā viņš, kas stāv zem valdības, viņš var pavēlēt saviem padotajiem un to pašu loģiku viņš attiecina uz Kungu Jēzu. Jēzus būdams zem Dieva valdības var attiecīgi dot pavēles zemāk stāvošajiem. Un Kungs uzteica virsnieku par tādu ticību. Kunga Jēzus pakļautība Dievam nav apšaubāma un tikai tādēļ, ka Viņš atrodas šajā pakļautībā, tagad Viņam ir dota vara pār visām lietām.